Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu savā teritorijā aizliedz arī Garkalnes novads  (7)

Līdz ar to jau 102 no 110 Latvijas novadiem ir aizlieguši ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.

Savukārt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana joprojām nav aizliegta Saulkrastu, Mārupes, Babītes, Strenču, Bauskas, Engures, Līgatnes un Salaspils novadā.

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu neaizliegušo novadu pārstāvji aģentūrai BNS iepriekš sacīja ‒ lai gan minētie novadi nav noteikti par no ĢMO brīvām zonām, tajos arī nav plānots atļaut ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.

Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.

ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.

Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.