Prasība 17.augustā tika iesniegta Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā Investīciju strīdu risināšanas centrā ("International Centre for Settlement of Investment Disputes", ICSID), lai atrisinātu domstarpības atbilstīgi šā starptautiskā arbitrāžas centra noteikumiem.
"Apstiprinājums nozīmē, ka mūsu kompānijas izvirzītā prasība pret Latvijas Republiku par privātu investīciju atsavināšanu atbilst ICSID formālajām prasībām un ka pēc arbitru iecelšanas to sāks izskatīt Starptautiskajā Investīciju strīdu risināšanas centrā," paziņojumā presei norāda "E-Energija" vadītājs un līdzīpašnieks Virginijs Strjoga.
Prasībā E-energija" no Latvijas par priekšlaicīgu līguma laušanu pieprasa aptuveni 25 miljonu litu kompensāciju.
Kompānija iepriekš norādīja, ka katrai pusei tiesāšanās izmaksas var sasniegt 10 miljonus litu (aptuveni divus miljonus latu).
"E-energija" informēja, ka kopš 2004.gada veikusi Rēzeknes novada siltumapgādes nozares modernizācijas izpēti atbilstoši 30 gadu nomas līgumam, kas bija noslēgts ar vietējo pašvaldību. 2008.gadā vietējā pašvaldība pasludināja ārkārtas stāvokli un priekšlaicīgi apturēja nomas līgumu. Turklāt pašvaldība atsavināja aktīvus, kas bija modernizēti un uzlaboti ar "E-energija" investīcijām, kā arī "E-energija" piederošus aktīvus, neizmaksājot kompensāciju par ieguldījumiem, teikts paziņojumā presei.
Kompānija minēja, ka divus gadus ar Latvijas valdību risinājusi sarunas par kompensāciju, jo uz valsti gulstas atbildība par lēmumiem, kādus atsevišķa pašvaldība pieņem attiecībā uz privāta investora aktīvu nacionalizāciju bez kompensācijas izmaksas. Tā kā sarunās netika panākts nekāds rezultāts, Lietuvas kompānija nolēma vērsties starptautiskā šķīrējinstitūcijā.
Prasībā "E-Energija" pieprasa atlīdzināt visus zaudējumus, kādi tai nodarīti saistībā ar Latvijas varas institūciju nespēju atbilstīgā veidā nodrošināt privātas investīcijas. Latvijas varas iestāžu darbību dēļ un dažos gadījumos bezdarbības dēļ tika sagrauts peļņu nesošs un dzīvotspējīgs privātais uzņēmums, uzsvērts "E-energija" paziņojumā.
Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldības uzņēmums "Rēzeknes siltumtīkli" bija noslēdzis līgumu ar "Latgales enerģiju", kurā paredzēta visu Rēzeknes siltumapgādes uzņēmuma aktīvu iznomāšana uz 30 gadiem. Līgumā "Latgales enerģija" arī apņēmās veikt visas nepieciešamās investīcijas, lai nodrošinātu siltumpiegādi Rēzeknē.
Latvijas dabasgāzes kompānija "Latvijas gāze" (LG) 2007.gadā pārtrauca dabasgāzes piegādi divām Rēzeknes katlumājām, jo pilsētas siltumapgādes uzņēmums "Rēzeknes siltumtīkli" nebija samaksājis aptuveni 29,2 tūkstošu latu parādu par patērēto gāzi.
Rēzeknes katlumāja palika bez gāzes piegādes, jo pilsētas dome un "Latgales enerģija" nespēja rast vienošanos par siltumenerģijas cenu un to, kam jāsedz starpība starp gāzes cenu un cenu, kāda iekļauta Rēzeknē spēkā esošajā siltumenerģijas tarifā.
Vēlāk Rēzeknes domes deputāti nolēma dibināt jaunu kapitālsabiedrību "Rēzeknes enerģija", lai risinātu dabasgāzes piegādes problēmas pilsētā. Jaunās kapitālsabiedrības uzdevums bija sakārtot finansiālās un juridiskās attiecības starp "Rēzeknes siltumtīkliem", siltumapgādes operatoru "Latgales enerģiju" un LG.
Rēzeknes dome arī parakstīja līgumu par kredīta ņemšanu Valsts kasē, lai sakārtotu siltumapgādes jautājumus, tostarp finansiālās attiecības ar LG.
Tāpat Rēzeknes dome vērsās policijā, lūdzot nodrošināt jaunizveidotajam siltumapgādes uzņēmumam "Rēzeknes enerģija" piekļuvi pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem aktīviem.
"Latgales enerģijas" 58% kapitāldaļu pieder "Vidzemes enerģijai", kuras vienīgais īpašnieks ir "E-energija", bet atlikušo daļu īpašnieces ir divas Latvijas privātpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
