Vēstuli parakstījuši SIA "Latsin" un SIA "Freja" dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Grīns, būvuzņēmējs Kārlis Plensners, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Andris Nolendorfs, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents Gunnars Ljungdāls, vēsturnieks Pēteris Ininbergs, uzņēmējs un namīpašnieks Andris Zveijnieks, kā arī Čalmeras tehniskās augstskolas Gēteborgā profesors Ralejs Tepfers. Vēstuli atbalsta Latvijas biomasas asociācija "LATbio", Zviedrijas bioenerģijas asociācija "SVEBIO" un Eiropas biomasas asociācija "AEBIOM".
Vēstule adresēta Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (NA), zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei.
Vēstulē autori uzsver, ka viņu rīcībai nav politisku mērķu, taču autori uzskata, ka Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa.
Vēstulē minēts, ka ir svarīgi rīkoties pareizi un izstrādāt jaunas nākotnes vadlīnijas un stratēģijas, kas ļautu palielinātu iekšējos ražošanas apjomus, veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu un paaugstinātu labklājības līmeni un dzīves standartus. "Jārada stratēģija, kas stiprinātu Latviju un latvisko pašapziņu visiem, kam ir gods dzīvot šajā skaistajā valstī," uzsver vēstules autori.
Kā piemēru viņi min Stokholmas energoapgādi, kur fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā veido 67% un turpina strauji pieaugt. Vēstules autori ir pārliecināti, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā.
Vēstulē autori norāda, ka Stokholmā un tās apkārtnē uzceltās koģenerācijas stacijas patlaban saražo aptuveni 1,7 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā un ar to pietiek, lai nodrošinātu visas Stokholmas mājsaimniecības ar nepieciešamo strāvu. Stokholmas reģionā tiek saražots aptuveni 12,2 TWh centralizētās siltumapgādes siltuma, un 64% no tā tiek ražots, izmantojot biokurināmo (tostarp sadzīves atkritumus). Tikai 8% ir fosilais kurināmais, un šī daļa ievērojami samazināsies, kad būs gatava uzņēmuma "Fortum" jaunā koģenerācijas stacija Vertanā. Pārējā enerģija apkures siltumam Stokholmā nāk no siltuma sūkņiem, kuri iegūst siltumu no notekūdeņiem.
"Bioenerģija ir trešais lielākais elektroenerģijas avots Zviedrijā pēc hidroenerģijas un atomenerģijas un ir lielāks nekā vēja enerģija. 70% no visa siltumstacijās izmantotā kurināmā ir biomasa (kurināmā koksne, atkritumi). Centralizētā siltumapgāde veido vairāk nekā pusi visas apkures Zviedrijā," informē vēstules autori.
"Mēs esam pārliecināti, ka Rīgai ir vienlīdz labi priekšnosacījumi, lai īstenotu tādu pašu zaļo revolūciju, kāda ir notikusi Stokholmā. Tehnoloģijas ir pārbaudītas un drošas. Šāda veida ieguldījumiem vajadzīgo kapitālu nav grūti atrast. Ir pieejama dzelzceļa infrastruktūra, bet sertificētajos Latvijas mežos, tāpat kā Zviedrijas mežos, ir blakusproduktu pārpalikums malkas, zaru, sīkkoksnes un mazvērtīgās koksnes veidā. Tie ir resursi, kas no tautsaimniecības viedokļa pašlaik netiek optimāli izmantoti," teikts vēstulē.
Vēstulē minēts - kad pieprasījums pēc biokurināmā Rīgā augs, šos produktus piegādās uzņēmīgie lauku reģionu uzņēmēji. Ja tiktu pieņemts lēmums veikt ieguldījumus bioenerģijas nozarē, liela daļa no tiem 300 miljoniem eiro, ko Latvija pašlaik ik gadu maksā par septiņām TWh importētās dabasgāzes, paliktu Latvijā, nodrošinot darba algas, būtiski uzlabojot ekonomisko un sociālo situāciju Latvijas lauku reģionos un Latvijas ekonomikā kopumā.
"Stokholma ir pierādījusi, ka izmaiņas ir īstenojamas, ka ir iespējams izrauties no fosilā jūga un ka moderna lielpilsēta spēj pilnvērtīgi un videi draudzīgi funkcionēt, balstoties uz bioenerģiju," nobeigumā uzsver vēstules autori.
Latvijas biomasas asociācijas "LATbio" pārstāvis Didzis Palejs piebilda, ka salīdzinājumā ar Zviedriju Latvijai ir daudz labāka situācija saistībā ar biomasas (galvenokārt enerģētiskā koksnes) resursu apjomiem un pieejamību. Vietējā patēriņa trūkuma dēļ Latvija katru gadu eksportē aptuveni trīs miljonus tonnu enerģētiskās koksnes. "Latvijas kopējās ekonomikas interesēs daudz izdevīgāk būtu koksni izmantot Latvijas enerģētikā, aizstājot dārgos un vidi piesārņojošos importētos fosilos energoresursus," uzsvēra Palejs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
