Arvien mazāk krievu pērk nekustamo īpašumu Baltijas valstīs, kas varētu būt saistīts ar attiecību pasliktināšanos starp Krieviju un Rietumu valstīm pēc notikumiem Ukrainā, atsaucoties uz "Deutsche Welle" vēsta "RIA Novosti".
Lietuvas kompānijas "Ober-Haus" tirgus vērtējuma un analīzes departamenta vadītājs Sauļus Vagonis intervijā vācu izdevumam sacījis, ka pirms Ukrainas krīzes Krievijas pilsoņi aktīvāk iepirka īpašumus Baltijas valstīs. Krievijas iedzīvotājus piesaistot zemās cenas un rezidenta statuss, kas sniedz iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.
"Krievijas pilsoņi deva priekšroku dzīvokļiem vai jaunbūvēm, kas atrodas tā saucamajos "guļamrajonu" pilsētās, vai dzīvokļiem pilsētas centrā. Šādas dzīves vietas cena ir no 70 līdz 150 tūkstošiem eiro. Palangā un Druškininkajā joprojām visbiežāk pērk nelielus dzīvokļus līdz 100 tūkstošiem eiro," pastāstījis Vagonis.
Pēc eksperta domām, Krievijas pilsoņu interese par dzīvokļiem Baltijā būs atkarīga no attiecībām starp Krieviju un Rietumiem.
"Ja krīze starp ES un Krieviju turpinās saasināties, tad krievi var sākt uzmanīties ar investīciju ieguldīšanu īpašumos Baltijas valstīs," norādījis speciālists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
