Foto: F64
Piena lopkopjiem patlaban ir smagākā situācija kopš 2000.gadu sākuma, atzina Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

"Starp 2000.un 2002.gadu bija dramatiskākās piena cenas. Tad bija tā straujākā ganāmpulku likvidācija, un tajā brīdī arī samazinājās govju skaits," teica Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka toreiz piena iepirkuma cenas bija zemas un pieprasījums pēc piena mazs, kamdēļ daļa saimniecību tika likvidētas un pārorientējās uz graudu ražošanu.

Pēc viņas teiktā, patlaban problēmas piensaimniecībā ir ļoti ieilgušas, un ir grūti pateikt, kad situācija varētu uzlaboties. "Nespēja saprast, kad uzlabosies situācija šobrīd vienkārši dzen izmisumā, jo tu nesaproti, vai vari vēl mazliet ievilkties parādos un tev būs tos no kā atdot vai neko nevari darīt," atzina asociācijas vadītāja.

Viņa pastāstīja, ka finansiālo grūtību dēļ daudzas saimniecības nevar nodrošināt lopiem pilnvērtīgu uzturu un ir spiestas veidot mazākas barības devas - ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt liellopu veselību. "Tas ir iespējams divus trīs mēnešus līdzīgi kā bija piena krīzes laikā 2009.gadā, kad govju kondīcija pāris mēnešu dēļ netika ļoti sabojāta, jo piena iepirkuma cenas atsāka lēnām kāpt, sākās normāla barošana, govis atguva kondīciju, un viss bija kārtībā. Šobrīd tas process jau iet uz neatgriezenisko pusi - mazāk dodam, vairāk ir jālikvidē," sacīja Alpa-Eizenberga.

Vienlaikus saimniecībām esot grūti pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības jomu, jo nav kam pārdot ganāmpulkus. "Nav kas pērk govis - vienīgi kautuves, bet nav vienkārši visu ganāmpulku likvidēt, grēka darbus darīt. Tāpat, ja caur Lauku atbalstu dienestu esi veicis modernizāciju lopkopības nozarē, lopi ir jāsaglabā, tāpat arī kredītsaistības jāsedz," teica asociācijas vadītāja, atzīmējot, ka saistībā ar zemajām piena iepirkuma cenām daudzas saimniecības ir spiestas govis likvidēt.

Arī pārorientēties, piemēram, uz graudkopību piena lopkopji nevar, jo tam nepieciešams vairāk nekā gads un lieli finanšu resursi, kuru saimniecībām nav. "Pāriet no vienas nozares uz otru var tad, ja ir laba situācija. Ja ir ļoti slikta situācija, tad no vienas nozares uz otru ļoti maz [saimniecību] pāriet. Tie, kas izdzīvos pēc šī gada un kam sāks atkal iet labi, izvērtēs, vai labajā situācijā paturēt ganāmpulku, pieļaujot krīzes atgriešanos, vai arī pāriet uz graudkopību vai kādu citu nozari," sacīja Alpa-Eizenberga.

Latvijas Piena ražotāju asociācija apvieno piena ražotājus, lai veicinātu piena ražošanas attīstību, veidotu partnerattiecības ar piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārstāvētu piena ražotāju intereses dažādās institūcijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!