Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti, līdzdarbojoties pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, izstrādājuši trīs alternatīvas Rail Baltica trases novietojumam, portālu "Delfi" informē uzņēmumā.
"Risinājumu meklējumos mums jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, ir izstrādātas trīs "Rail Baltica" trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augusta mēnesī," skaidroja RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
"Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam, arī ar tām varēs iepazīties papildus sabiedriskajā apspriešanā Salacgrīvā, kas notiks vēl pirms sabiedriskās apspriešanas oktobrī, kas norisināsies trases skartajās pašvaldībās Latvijā," norādīja Balgalis.
"Rail Baltica" trīs alternatīvas Latvijā:
Trases alternatīva Mārupes novadam:
Vietas, kur veidojami kompromisa risinājumi:
Šopavasar, pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kas notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Atsevišķos novados darbojās pat divas grupas: gan iedzīvotāju radītas, gan pašvaldību rosinātas.
Kā skaidro uzņēmumā, "vieni no sarežģītākajiem uzdevumiem ir Sējā, kur jāsaglabā Inķu dzimtas mājas un senkapi, jāsaglabā arī novada lauksaimnieku, tai skaitā "Rāmkalnu" izvērsto uzņēmējdarbību, būtiska ir nepieciešamība izvairīties no iespējamiem vides riskiem, novietojot dzelzceļu pēc iespējas tālāk no gudrona dīķiem".
Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
