Uzņēmējs norādīja uz statistiku par laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada martam piesaistītajiem starptautiskajiem investīciju projektiem - Lietuva piesaistījusi 209 projektus, Igaunija - 104, bet Latvija - 74. Šajos projektos jaunās radītās darbvietas ir 19 500 Lietuvā, 13 000 - Igaunijā un 6000 - Latvijā.
"Neradot jaunas darbvietas, biroji neaizpildīsies. Tieši tāpat, neattīstot ražošanu, industriālie parki neattīstīsies. Līdzīgi arī ar loģistiku - Latvijā tā diemžēl ir absolūti lokāla, jo strādā tikai Latvijas un Baltijas līmenī. Lai attīstītos starptautiskā loģistika, ir jāattīsta ražošana, lai kādam būtu kaut kas jāved prom no Latvijas un kaut kas jāved uz Latviju, lai varētu kaut ko ražot," sacīja Cauna.
"Ja salīdzinām Latviju ar kaimiņiem, jāsecina, ka Lietuvas biznesā ir ļoti daudz piesaistītā ārvalstu kapitāla, tas pats attiecas arī uz Igauniju, kur jau vēsturiski ir nobāzējušies diezgan daudzi skandināvu ražotāji. Mums diemžēl piesaistītā ārvalstu kapitāla ir mazāk. Bieži vien, kontaktējoties ar ražotājiem un jautājot, kādēļ viņi ir izvēlējušies Lietuvu, nevis Latviju, kas ģeogrāfiski ir pašā centrā, viena no izplatītākajām atbildēm ir stāsts par to, cik plaši Lietuvas valsts amatpersonas iesaistās privāto investīciju piesaistē valstij. Valsts tiešā veidā runā ar privāto sektoru," sacīja Cauna.
Ap 2000. gadu ārvalstu investori vispirms ienāca Igaunijā un tad ģeogrāfiski attīstījās tālāk uz Latviju un Lietuvu, stāstīja Cauna. 15 gadu laikā notikušas lielas izmaiņas, un nekustamo īpašumu sektors redz, kur tiek pieņemti reģionāla līmeņa lēmumi par nomas līgumu slēgšanu. Pirms 15 gadiem visi Baltijas līmeņa līgumi tika parakstīti Igaunijā, bet tagad tas notiek Lietuvā, kur atrodas daudzu kompāniju Baltijas reģiona vadība, un tas pavelk sev līdzi visu pārējo - tur, kur bāzējas virsvadība, tur aug arī visa pārējā infrastruktūra.
"Ja mūsu politiķi un valsts augstākās amatpersonas mērķtiecīgi sāktu strādāt investīciju piesaistes virzienā, būtu pavisam cits rezultāts. Nejūtam sinerģiju, lai mēs varētu "nomakšķerēt" kādu vienu konkrētu lielu kompāniju, nejūtam, ka varētu aiziet uz LIAA un pateikt - darām to kopā un darām līdz galam. Bieži vien cilvēki domā - ja es strādāšu tikai ar vienu, kā tie citi uz mani skatīsies? Jāmet pie malas kautrība un jābūt gataviem mērķtiecīgi strādāt uz rezultātu, vienalga, kādiem līdzekļiem," sacīja Cauna.
Kad valsts pārstāvji tiekas ar citas valsts pārstāvjiem, - valsts var piedāvāt platformu, biznesa vidi, likumdošanu, bet, lai reāli ieinteresētu kādu no lielražotājiem, noteikti ir jābrauc kopā ar privāto sektoru un mērķtiecīgi jāuzrunā šis lielražotājs, uzsvēra Cauna.
"Tas nav tikai nekustamā īpašuma plāksnē, līdzi būtu jābrauc auditoriem, juristiem, personāla speciālistiem, kas uzreiz varētu pateikt - ir tā. Patlaban katrs to dara individuāli, un diemžēl, ja Latvijas mērogā "NP Properties" vārds ir atpazīstams, tad pasaules mērogā tas, tāpat kā citu Latvijas kompāniju vārds, nav pazīstams. Līdz ar to lielo kompāniju uzticamības līmenis Latvijas kompānijām ir tāds pats, kāds būtu mums, ja runātu ar kādu ļoti maza līmeņa kompāniju no citas valsts. Taču, ja šo pašu lielo kompāniju privātais uzrunātu kopā ar valsti, tas jau būtu pavisam citādi. Te ir nepieciešama domāšanas maiņa, nevajadzētu kautrēties mērķtiecīgi iet un darīt," sacīja Cauna.
Viņš uzskata, ka Latvijai būtu jāpiesaista kāds lielizmēra ražotājs, tas ir ātrākais ceļš, kā paplašināt ražošanas platformu valstī un uzlabot ražošanas vidi. Ja tiek piesaistīts viens liels ražotājs, tam seko daudzas apakšnozares un to uzņēmumi. Tāpat iesaistās piegādātāji, loģistika, pakalpojumu sniedzēji, apakšuzņēmēji jeb komponenšu ražotāji šim lielražotājam.
"Protams, ja mēs uzrunājam kādu lielu ražotāju, bieži vien mums jautā - kādi vēl starptautiska mēroga ražotāji pie jums ir? Mums tādu tikpat kā nav. Mums ir dažādu ražotāju pārstāvniecības, bet pašu ražotāju nav. Ja mēs varētu uzskaitīt vismaz rindu ar lielajiem starptautiskajiem ražotājiem, kas jau šeit strādā, tas nozīmētu, ka viņi ir izrādījuši uzticību konkrētajai valstij un viņi tur joprojām strādā un jūtas laimīgi, tātad arī kādam citam ir vērts izskatīt šādu iespēju," sacīja Cauna.
Otrs ceļš, kā piesaistīt investorus, ir pašiem sava "Skype" radīšana, uzskata uzņēmējs. "Ilgtermiņā, ja gribam runāt par konkurētspēju un augstu pievienoto vērtību valstī, tad ir jārada savs "Skype" - kāds plaši atpazīstams starptautisks zīmols. Visu laiku Latvijai ražot kā apakšuzņēmēju valstij pilnīgi noteikti nevajag, jo apakšuzņēmējus neviens nezina. Beigās jebkurā gadījumā visu lielo pievienoto vērtību un peļņu saņem kāds, kas ir globāli pazīstams," skaidroja Cauna.
"Protams, jāapzinās, cik liela ir mūsu valsts. Labs zīmols var izaugt tādā vidē, kurā tam jau ir kaut kāda bāze - mums tā bāze ir maza. Jaunam ražotājam nostiprināt labu bāzi Vācijā, kur ir 80 miljoni iedzīvotāju, ir daudz vieglāk nekā Latvijā, kur ir divi miljoni iedzīvotāju. Starta pozīcijas mums vienmēr būs grūtākas. Tajā pašā laikā atkal nevajag kautrēties un domāt valstiski - augstākajām amatpersonām tendenciozi iesaistīties Latvijas ražotāju popularizēšanā. Īpaši jāpopularizē tādi ražotāji, kuri var saražot produkciju ar augstu pievienoto vērtību un kuriem ir potenciāls augt arvien tālāk un tālāk. Tādi ražotāji "jāstumj" uz priekšu, un pārējais viss pavilksies līdzi. Tas ir tieši "Skype" piemērs Igaunijā, pateicoties kuram Igaunija ieguva preču zīmi "IT lielvalsts", un tas ļāva attīstīt šo nozari," piebilda Cauna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
