Pašreiz aktuālajā diskusijā par bēgļu uzņemšanu neviens nedomā par sekām Latvijai, ja tiks sagrauta Eiropas solidaritāte, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viņš piekrita bažām, ka Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā var "iegriezt" ar Eiropas Savienības (ES) fondiem. "Es tam pilnīgi piekrītu. Mums jau bija ļoti smagas diskusijas, sākot šo ES fondu finansēšanas periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Izvērtējot iepriekšējos periodus, ES donorvalstis negribēja turpināt kohēzijas politiku, jo bija daudz nelietderīgu projektu. Es gan uzreiz gribu pateikt, ka Latvija nebija starp valstīm, kuras ieguva negatīvu vērtējumu. Sākumā arī mums, iespējams, bija zināma nelietderība, bet, iestājoties krīzei, tieši ES fondi ļāva mainīt tautsaimniecības proporcijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā dubultot ražošanu, ES fondus novirzot eksportam un ražojošajiem uzņēmumiem. Savukārt vairākās citās dalībvalstīs bija daudz nevajadzīgu problēmu – investīcijas ceļos, pa kuriem nebrauc mašīnas, ieguldījumi sektoros, kuri īsti neko neražo utt. Līdz ar to diskusija bija ļoti smaga. Te arī jāsaprot, ka ES donorvalstīm ir gan jāievēro fiskālā disciplīna, gan miljardi jānovirza saņēmējvalstīm. Latvija saņem četrus miljardus eiro, bet arī citi saņem nozīmīgas summas. Turklāt ir jautājums, cik šīs summas atbildīgi tiek tērētas," klāstīja Reirs.
Pēc viņa teiktā, savukārt tagad to visu papildina jauna lieta, kad solidāra palīdzība tiek lūgta Itālijai un Grieķijai. "Es nevienu brīdi neesmu vēlējies, lai pie mums ir bēgļi, un es nevienu uz šejieni neesmu ielūdzis. Tieši pretēji – es cenšos veidot finanšu plūsmas tā, lai mēs varam nostiprināt Austrumu robežu. Bet pašlaik Itālija un Grieķija ir lūgušas palīdzību, jo bēgļu dēļ tur jau sākas humānā katastrofa. Savukārt mēs šajā mirklī pasākām: "Nē! Naudu mēs no jums ņemsim, bet problēmas gan katrs risiniet pats!"," teica Reirs.
Viņš uzsvēra, ka ES dalībvalstis šādu pozīciju nesaprot. "Ir bijuši arī atklāti mājieni, ka tad mums ir jāpārskata visa solidaritātes koncepcija. Kādēļ jādod nauda valstīm, kuras tad, kad 14 gados pirmo reizi ir nepieciešama palīdzība no to puses, uzreiz atsakās? Vissmieklīgākā šī situācija bija pirmajā pusgadā, kad Itālijas aviācija brīvprātīgi patrulēja Baltijas debesu telpā. Šajā mirklī mēs varam atcerēties to, kas notika 1940.gadā ar mūsu neatkarību," norādīja finanšu ministrs.
"Es vēlreiz uzsveru, ka te nav runas par bēgļiem, kuri atrodas karadarbības zonās. Runa ir par tiem bēgļiem, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tādēļ apdraudējums, ka izpratne par solidaritāti var tikt izjaukta, ir. Turklāt to būsim paveikuši mēs. Pašlaik neviens nerunā par sekām, kuras var iestāties, kad Eiropā vairs nedarbosies solidaritātes princips. Mēs to visu uztveram kā pašu par sevi saprotamu – mums vienkārši pienākas! Kāpēc mums jāuzņem bēgļi, ja mēs katru gadu saņemam miljardus?," teica Reirs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
