Nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja "airBaltic" vadītājs Martins Gauss.
Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu "airBaltic" attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo "airBaltic" darbību.
"Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva "airBaltic" biznesa attīstībai," informēja Gauss.
Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt "airBaltic" lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi "airBaltic" iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.
"Šis dokuments šo otrdien tika atkārtoti pārsūtīts elektroniski, par ko uzzinājām tikai šo trešdien. Rezultātā uzņēmumā esam sākuši izmeklēšanu, kā arī esam kādu [darbinieku] atstādinājuši no amata, jo mums ir aizdomas, ka kāds izplata komercinformāciju, kas ir ļoti nopietns konfidencialitātes pārkāpums," norādīja "airBaltic" vadītājs.
Izvērtējot dokumentu un tajā aprakstītās kalkulācijas, "airBaltic" vadība secinājusi, ka minētie pieņēmumi nav balstīti biznesa izpētē. "Mūs tas dara bažīgus, jo nezinām, kāda vēl informācija ir nopludināta medijiem. Dokuments ir joks, jo tajā ir nepatiesi pieņēmumi. Mums ir biznesa plāns, kas ir uz pāris simtiem lapaspušu, bet komunikācijā lietojam tā saīsināto versiju uz 72 lapaspusēm. Taču nopludinātais dokuments, kas ir vien uz piecām lapaspusēm, pavisam noteikti nav "airBaltic" biznesa plāns. Es nevarētu vadīt kompāniju, balstoties uz piecu lapaspušu dokumentu," uzsvēra Gauss.
Viņš arī stāstīja, ka dzirdētas runas par "airBaltic" finansiālo problēmu risināšanu, pārdodot vecās "Boeing" lidmašīnas. Taču, pēc Gausa teiktā, arī ar šāda priekšlikuma izpildi nepietiek, lai finansētu jaunu lidmašīnu iegādi.
Kā ziņots, valdība vakar pēc aptuveni trīs stundas ilgas sēdes nolēma, ka pieņems Satiksmes ministrijas (SM) izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic" pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Jau ziņots, ka otrdien, 17.novembrī, valdība lēmumu "airBaltic" jautājumā vēl nepieņēma, jo tika saņemta jauna informācija, kas ir jāizvērtē, pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Straujuma. Amatpersonas pēc sēdes atteicās komentēt, vai saņemtā informācija ir saistīta ar drošības jautājumiem.
Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.
Vēlāk, 16.novembrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums. Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.
Pērn "airBaltic" strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Pašlaik "airBaltic" galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
