Foto: LETA

Auditori no visām trim Baltijas valstīm ir vienojušies izveidot kopīgu darba grupu, kas izvērtēs ar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu "Rail Baltica II" saistītos riskus.

"Trīs valstu auditoru kopīgā darba grupa tiek veidota pēc Lietuvas iniciatīvas, komanda tiksies divas reizes gadā un turpinas analīzi, risku analīzi un tad izlems, vai sākt vispārējo auditu," sacīja Lietuvas Nacionālā audita biroja pārstāvis Justs Jaskonis.

Viņš piebilda, ka lēmums par darba grupas izveidošanu tika pieņemts piektdien Baltijas valstu augstāko audita institūciju vadītāju tikšanās laikā Rīgā.

Pirmā darba grupas sanāksme notiks pavasarī Viļņā.

Vēstīts, ka "Rail Baltica II" pirmā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80% apmērā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja pērn 10. jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica II" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica II" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.

Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam ""Rail Baltica" ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai".

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica II" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!