Pieaugot kopējam kravu apgrozījumam, desmit gados Krievijas ostām izdevies palielināt kravu apjomu, atņemot kravas citām Baltijas jūras austrumu krasta ostām, ceturtdien vēstī laikraksts "Dienas Bizness".
Laikraksts skaidro, ka Baltijas jūras austrumu krastā kravu mazāk nekļūst, taču tās aizplūst uz Krievijas ostām. Pērn Baltijas jūras austrumu krasta ostās kopumā piedzīvots simbolisks kravu apgrozījuma kāpums par 0,1%, liecina ostu un Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Laikraksts vēstī, ka atšķirīga aina paveras desmit gadu griezumā. Kopš 2005. gada, kad kravu apgrozījums pieminētajās ostās veidoja 265 miljonus tonnu, tas ir audzis par 39,1%. Savukārt Krievijas ostas desmit gados ir audzējušas savu īpatsvaru kopējā kravu apjomā no 52,4% līdz 62,6% 2015. gadā.
"Kaimiņvalsts terminālos apkalpoto kravu īpatsvars pērn ir audzis (par 1,9 procentpunktiem) arī salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad tas bija 60,7% jeb 223,5 miljoni tonnu. Savu īpatsvaru kopējā katlā desmit gadu laikā no 10,5% jeb 27,9 miljoniem tonnu līdz 12,8% jeb 47,2 miljoniem tonnu ir kāpinājuši Klaipēdas un Būtiņģes termināli. Arī pērn pie mūsu dienvidu kaimiņiem ir bijis vērojams kāpums (par 0,9 procentpunktiem), jo Lietuvā apkalpoto kravu īpatsvars 2014. gadā bija 11,9% jeb 43,7 miljoni tonnu," raksta "Dienas Bizness". Taču Latvijas un Igaunijas ostās vērojamas gluži pretējas tendences.
Tallina desmit gados zaudējusi savu īpatsvaru no 14,9% līdz 6,1% jeb 22,4 miljoniem tonnu. Savukārt Rīga, Ventspils un Liepāja kopumā kopējā katlā "samazinājušās" no 22,2% jeb 58,8 miljoniem tonnu līdz 18,5% jeb 68,2 miljoniem tonnu. Arī pērn abu valstu termināli savu īpatsvaru zaudējuši, raksta laikraksts.
"Turpinot realizēt savu transporta stratēģiju, Krievija arī pērn arvien vairāk kravu centās novirzīt caur savām ostām. Mūsu austrumu kaimiņvalstij tas gana labi izdevās, sešās ostās kopumā audzējot apgrozījumu par 3,2%, salīdzinot 2015. gada un 2014. gada rādītājus," vēstī "Dienas Bizness".
Laikraksta apkopotie dati liecina, ka kopumā Krievijas ostas apkalpojušas par 9% jeb 2,3 miljoniem tonnu vairāk ogļu, veidojot 28,2 miljonu tonnu apgrozījumu, par 3,9% jeb 2,5 miljoniem tonnu vairāk naftas produktu, kā arī par 17,1% jeb 1,5 miljoniem tonnu vairāk minerālmēslu, sasniedzot 10,3 miljonu tonnu apjomu. Savukārt pretēja aina vērojama Igaunijā un Latvijā. Tallina pērn piedzīvojusi dramatisku kravu apjomu samazinājumu, kam pamatā bijis naftas produktu apgrozījuma kritums. Savukārt Latvijas ostās ogļu kļuvis par 8,6% mazāk, naftas produktu apjomi sarukuši par 3%, bet ķīmisko beramkravu apjomi strauji kritušies par 31,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
