Būvniecības apjoms Latvijā deviņos mēnešos sarūk par 20,4%  (11)

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 22% un faktiskajās cenās veidoja 456,1 miljonu eiro.

"Kritumu ietekmēja Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanās," atzīst CSP.

Dzīvojamo ēku būvniecības apjoms deviņos mēnešos samazinājās par 7,8%, bet nedzīvojamo – 4,9%, salīdzinot ar 2015. gada deviņiem mēnešiem.

Trešajā ceturksnī ēku būvniecības apjoms samazinājās par 5,1%, ko veidoja būvapjoma kritums dzīvojamo māju būvniecībā par 9,1% un nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 3,4%.

Inženierbūvju produkcija trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, samazinājās par 35,6%. To ietekmēja samazinājums autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā par 30,5%, kā arī ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 39,4%. Savukārt tiltu un tuneļu būvniecība ceturksnī pieauga par 49,6%.

Šā gada trešajā ceturksnī izsniegtas 552 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 114,3 tūkstošu kvadrātmetru. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir par 86 būvatļaujām mazāk un par 5,1% mazāku paredzamo platību.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita 402 būvatļaujas izsniegtas jaunbūvēm ar paredzamo platību 69 tūkstoši kvadrātmetru.

Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegtas 39 būvatļaujas ar kopējo paredzamo platību 131,8 tūkstoši kvadrātmetru, kas, salīdzinot ar 2015. gada trešo ceturksni, ir par 48 būvatļaujām mazāk un par 41% mazāku paredzamo platību. Lielākā daļa no tām – 20 būvatļaujas ar kopējo paredzamo platību 94,9 tūkstoši kvadrātmetru – izsniegtas jaunai būvniecībai.