Foto: DELFI
Trešdien stājas spēkā jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Minēto noteikumu izdošanu paredz Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai noteiktu prasību, ka jaunuzņēmums, kas vēlas izmantot likumā noteiktās atbalsta programmas, sagatavo un iesniedz Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijai pieteikumu, kā arī ar to saistīto dokumentāciju.

Noteikumi nosaka jaunuzņēmuma pieteikuma un ar to saistīto dokumentu formu un saturu dalībai Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajās atbalsta programmās; pieteikuma un apliecinājuma formu riska kapitāla investora iekļaušanai kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā; atbalsta programmu administrēšanas kārtību.

Noteikumos uzskaitīti dokumenti, kas jaunuzņēmumam jāiesniedz, lai pieteiktu dalību likumā noteiktajās atbalsta programmās.

Tāpat noteikumi nosaka administrējošās iestādes pienākumus un tiesības, kur cita starpā ir jāizstrādā kārtība kādā administrējošā iestāde izskata jaunuzņēmuma iesniegto pieteikumu un ar to saistītās dokumentācijas atbilstību atbalsta programmu piešķiršanas kritērijiem, kā arī riska kapitāla investora iesniegto pieteikumu un ar to saistītās dokumentācijas atbilstību kvalifikācijas nosacījumiem.

Kā ziņots, šogad 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tā mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Atbilstoši likumam jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.

Likumā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā - 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!