Šogad otrā ceturksnī un arī kopumā pirmajā pusgadā jaunā kreditēšana bijis diezgan kūtra salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, teikts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotajā pārskatā par finanšu un kapitāla tirgu.
Šogad pirmajā ceturksnī rezidentiem, izņemot rezidentu finanšu institūciju un valdību kredītus, kļuva pieejami jauni banku kredīti 371 miljona eiro apmērā, tai skaitā 290 miljoni eiro - uzņēmumiem, 53 miljoni eiro - mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Savukārt nerezidentiem tika izsniegti kredīti 299 miljonu eiro apmērā, no tiem lielākā daļa bija īstermiņa kredīti, kas nodrošināti ar vērtspapīru ķīlu un/vai noguldījumu.
Otrajā ceturksnī rezidentiem, izņemot finanšu sektoru, kļuva pieejami jauni banku kredīti 333 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 239 miljoni eiro tika nefinanšu uzņēmumiem, 62 miljoni eiro - mājsaimniecībām mājokļa iegādei, savukārt nerezidentiem otrajā ceturksnī piešķirti kredīti 415 miljonu eiro apmērā, no tiem lielākā daļa ir īstermiņa kredīti, kas nodrošināti ar vērtspapīru ķīlu.
Kopējais kredītporfelis šogad turpināja samazināties. FKTK pārskatā teikts, ka otrajā ceturksnī kredītportfelis saruka par 1,4%, tai skaitā rezidentu korporatīvo kredītu atlikums samazinājās par 0,2%, rezidentu mājsaimniecību - par 1,7%, nerezidentu - par 5,3%. Uzņēmumu kredītatlikuma ceturkšņa sarukums bija salīdzinoši neliels, taču tas galvenokārt skaidrojams ar iekšzemes kredītatlikuma pieaugumu finanšu institūcijām jeb banku meitassabiedrību formālo finansējuma avota maiņu grupas ietvaros, informē FKTK.
Rezidentu mājsaimniecību kredītportfelis turpināja vienmērīgi sarukt, jaunās kreditēšanas apjomam nespējot kompensēt amortizācijas un norakstīto kredītu apmēru. Nerezidentu portfelis samazinājās otro ceturksni pēc kārtas, galvenokārt samazinoties kredītiem uz pieprasījumu, kuri nodrošināti ar vērtspapīru ķīlu.
Tautsaimniecības nozaru dalījumā otrajā ceturksnī visvairāk jeb par 65,8 miljoniem eiro samazinājās tirdzniecības nozares kredītportfelis. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozares portfelis saruka par 41,6 miljoniem eiro.
Banku kredītportfeļa kvalitātes rādītāji šogad turpināja uzlaboties. Otrajā ceturksnī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī saruka no 8% līdz 7,8%. Lai gan virs 90 dienām kavētie kredīti pakāpeniski mazinājās, kopējais kavēto kredītu īpatsvars otro ceturksni pēc kārtas saglabājas 14,9% līmenī. Joprojām augsts kopējais kavēto kredītu īpatsvars ir rezidentu mājsaimniecību portfelī (20,4%). Rezidentu uzņēmumu portfelī situācija ir labāka, taču tiek kavēti kredīti 11,2% apmērā no attiecīgā portfeļa.
Tautsaimniecības nozaru dalījumā būtiskas izmaiņas kredītu kvalitātē nebija vērojamas. Nerezidentu kopējais kavēto kredītu īpatsvars jūnija beigās bija 12,3%.
Banku izveidotie uzkrājumi attiecībā pret ilgāk par 90 dienām kavētajiem kredītiem otrā ceturkšņa beigās bija augstā līmenī - 77,7%, bet attiecībā pret kopējo portfeli uzkrājumi saglabājās 6,1% līmenī trešo ceturksni pēc kārtas.
Pārstrukturēto kredītu, kas ir nozīmīgs kredītriska avots bankām, apmērs otrajā ceturksnī saruka par 3,8%, un to īpatsvars kredītportfelī jūnija beigās veidoja 8,8%. No jauna vai atkārtoti pārstrukturēto kredītu apmērs turpina samazināties, piemēram, otrajā ceturksnī rezidentu portfelī tas bija par trešdaļu mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā gada laikā no jauna tiek pārstrukturēti kredīti 5,6% apmērā attiecībā pret normālajiem kredītiem. Atgūšanas kategorijā tiek iekļauti aizvien mazāk kredīti - 2,3% attiecībā pret normālajiem kredītiem pēdējā gada laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
