EM rosina izvērtēt iespēju piešķirt finansējumu kompensāciju nodrošināšanai aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai, kā arī līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem.
EM prasa līdzekļus aizsargātā elektroenerģijas lietotāja nodrošināšanai - 2016.gadā 5,6 miljonus eiro, 2017.gadā - 5,6 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 10,8 miljonus eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, kompensējot iedzīvotāju elektroenerģijas izmaksu paaugstinājumu pēc fiksēto tarifu atcelšanas.
Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšanai un paplašināšanai 2016.gadā nepieciešami 590 100 eiro, 2017.gadā - 590 100 eiro, 2018.gadā - 590 100 eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana atvērtos produktu un kapitāla tirgos, nodrošināt atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmumiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju piesaistei, paaugstināt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību kapacitāti svarīgākajos ārvalstu tirgos.
"Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem pēc Krievijas noteiktā importa ierobežojuma un tādējādi mazinātu embargo ietekmi uz Latvijas eksportu un tautsaimniecības attīstību kopumā, ir jānodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2015.gadā atvērto jauno pagaidu Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs darbība, kas sniedz visaptverošu eksporta atbalsta pakalpojumus," skaidroja Urpena.
2015.gadā LIAA papildus pašreizējām 14 Latvijas ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām ir izveidojusi septiņas pagaidu pārstāvniecības - Itālijā, Somijā, Singapūrā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā, Azerbaidžānā un Šanhajā (Ķīnā). Sešas no pagaidu pārstāvniecībām tiek finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Nozaru nacionālie stendi starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un eksporta konsultācijas" līdzekļiem, kas noslēgsies šā gada 31.decembrī.
Tāpat EM prasa finansējumu valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem - 2016.gadā 10,9 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā divu miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - viena miljona eiro apmērā. Šīs iniciatīvas mērķis ir risināt mājokļu pieejamības jautājumu maznodrošinātiem denacionalizēto namu īrniekiem, mazinot sociālo spriedzi un vienlaikus veicinot īres tirgus attīstību.
Savukārt konkurences politikas īstenošanai mazumtirdzniecībā un publisko personu darbībā EM prasa 2016.gadā 215 800 eiro, 2017.gadā - 208 500 eiro, bet 2018.gadā - 208 500 eiro, lai ierobežotu mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem. "Efektīvai jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanas uzraudzības nodrošināšanai nepieciešams izveidot attiecīgu struktūrvienību Konkurences padomē," piebilda EM pārstāve.
Tāpat starp EM prioritātēm ir finansējums krīzes pārvaldības pasākumu īstenošanai un koordinēšanai - 2016.gadā 815 700 eiro apmērā, 2017.gadā - 1,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 1,3 miljonu eiro apmērā. Šīs iniciatīvas mērķis ir pilnveidot krīzes pārvaldības pasākumu īstenošanu un koordinēšanu ārkārtas situācijās. EM plāno izveidot struktūrvienību tautsaimniecības mobilizācijas plāna un citu krīzes pārvaldības regulējumu izstrādei un īstenošanai.
Papildus prioritārajām iniciatīvām EM vēl atbalsta citas iniciatīvas. Piemēram, alternatīvas strīdus izskatīšanas mehānisma ieviešanai Latvijā 2016.gadā nepieciešami 198 800 eiro, 2017.gadā - 142 100 eiro, bet 2018.gadā - 142 100 eiro, lai izveidotu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu patērētāju interešu efektīvas aizsardzības nodrošināšanai.
Lai iegūtu informāciju par lauku saimniecību struktūru 2016.gadā, nākamgad EM būtu nepieciešami papildu 285 000 eiro, bet lielo uzņēmumu eksporta konkurētspējas veicināšanai 2016.gadā nepieciešami 720 000 eiro, 2017.gadā 720 000 eiro un 2018.gadā 720 000 eiro.
Kūrortu infrastruktūras atbalsta programmai nepieciešami divi miljoni eiro 2016.gadā, bet 2017. un 2018.gadā - pa trim miljoniem eiro. Savukārt Latvijas pilsētu iekšzemes kopprodukta un pievienotās vērtības rādītāju nodrošināšanai 2016.gadā nepieciešami 405 800 eiro, 2017.gadā - 386 600 eiro, bet 2018.gadā 386 600 eiro.
Jau ziņots, ka ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai (FM) savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par 546,864 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par 781,684 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam - par 1,154 miljardiem eiro.
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis pastāstīja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir lūgusi FM un Pārresoru koordinācijas centru netērēt valsts budžeta līdzekļus, vērtējot visu nozaru ministriju iesniegtos jaunos budžeta pieprasījumus jeb jaunās politikas iniciatīvas, jo ir skaidrs, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad valsts budžeta iespējas papildu izdevumu finansēšanai ir ierobežotas, visus ministriju paprasījumus apmierināt nebūs iespējams.
FM vērtēs tikai tās nozares, ko valdība ir noteikusi par prioritārajām, proti, valsts iekšējā drošība, valsts nacionālā aizsardzība, veselība un izglītība, ja šajās divās nozarēs iesniegtie pieprasījumi saturēs strukturālās reformas, kā arī pensijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
