Britu ekonomisti lēš, ka līdz 2028. gadam Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs no pašreizējiem 2,5 triljoniem ASV dolāru līdz 4,3 triljoniem ASV dolāru, bet Vācijas IKP - no 3,4 triljoniem līdz 4,4 triljoniem ASV dolāru, savukārt jau 2030. gadā Vācija un Lielbritānija būs apmainījušās ar vietām uz Eiropas lielāko ekonomiku "goda pjedestāla".
Vācijas pārspēšanā britiem palīdzēšot tādi faktori kā iedzīvotāju skaita pieaugums, labvēlīgāks nodokļu režīms un tas, ka Apvienotās Karalistes ekonomiku salīdzinoši mazāk ietekmē eirozonu pārņēmusī parādu krīze. Tieši ekonomikas krīze eirozonā un nepieciešamība palīdzēt parādu krīzes nomāktajām Eiropas monetārās savienības dalībvalstīm esot galvenie Vācijas ekonomisko izaugsmi bremzējošie faktori, uzskata britu analītiķi.
Tiesa gan, arī briti nevarot būt pārliecināti, ka Lielbritānijai izdosies iegūt pirmo vietu Eiropas lielāko ekonomiku "topā". Lai tas notiktu, Lielbritānijas eksports ir jāpārorientē uz tā dēvētajiem izaugsmes tirgiem. Turklāt tautsaimniecību apdraud arī seperātisma tendenču pieaugums Skotijā.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar analītiķu aplēsēm, 2028. gadā par pasaules lielāko ekonomiku būs kļuvusi Ķīna, kuras ekonomikas kopapjoms varētu par 1,3 triljoniem ASV dolāru apsteigt ilggadējās pasaules lielākās ekonomikas - ASV - IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
