Krievijas uzņēmumi jau saskaras ar problēmām  (25)

Krievijas investori spiesti atlikt plānus rīkot akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus un pārtraukt sarunas par aizdevumu saņemšanu.

Tāpat uzņēmumus negatīvi ietekmē arī ārvalstu kapitāla aizplūšana un uzņēmumu akciju vērtības lejupslīde.

Krievijas bērnu preču mazumtirgotājs "Detskij Mir" pagājušā gada rudenī paziņoja par plānu īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Londonas biržā.

Tomēr, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, uzņēmums šo plānu ir atlicis.

"Pašreizējā situācijā uzņēmums nedarīs neko," norādīja kāds situāciju pārzinošs informācijas avots.

Arī Vācijas mazumtirgotāja "Metro" Krievijas struktūrvienība atlikusi plānu īstenot IPO Londonas biržā.

Februāra beigās IPO Londonas biržā īstenoja Krievijas mazumtirgotājs "Lenta", un kopš tā laika uzņēmuma akciju cena ir samazinājusies par vairāk nekā 17%.

"Capital Economics" ekonomists Nīls Šerings lēš, ka kopš janvāra no Krievijas aizplūdušas privātās investīcijas aptuveni 50 miljardu dolāru vērtībā.

Eksperti norāda, ka Krievijas uzņēmumiem arī rodas grūtības aizņemties līdzekļus ārvalstīs.

"Līdz situācija stabilizēsies, būs mazāks skaits ārvalstu banku, kas gatavas kreditēt Krievijā," uzskata "UralSib Capital" analītiķis Dmitrijs Dudkins.

Ukrainas krīze varētu apturēt kredītus aptuveni astoņu miljardu dolāru apmērā, ko cenšas piesaistīt Krievijas tērauda uzņēmums NLMK un telekomunikāciju kompānija "VimpelCom".

Tajā pat laikā šis kompānijas saskaras ar akciju vērtības samazināšanos.

NLMK akciju cena šogad samazinājusies par vairāk nekā 34%, bet "VimpelCom" akcijas nokritušās par 32%.

Saskaņā ar "Bloomberg" veidoto miljardieru indeksu "Bloomberg Billionaires Index" Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība kopš februāra beigām, kad Krievija iebruka Krimā, ir samazinājusies par 18,3 miljardiem dolāru.

Maskavā bāzētas investīciju kompānijas "National Reserve" īpašnieks Aleksandrs Ļebedevs pauž viedokli, ka daļa Krievijas uzņēmēju ir nobijusies.

Uzņēmēji bažījas, ka samazināsies to rezerves un ka kāpumu piedzīvos procentu likmes un arī cenas.

Šim viedoklim piekrīt arī interneta medija "Business New Europe" redaktors Bens Ariss.

"Biznesa sabiedrība ir šokēta - viņi ir izbijušies," viņš norāda.

Krievijas uzņēmēji gan tradicionāli ir klusējuši, Kremlim pēdējos gados nostiprinot valdības kontroli pār ekonomiku.

Kapitāla aizplūšana negatīvi ietekmē ne tikai uzņēmumus, bet arī iedzīvotājus.

Eksperti lēš, ka šā gada pirmajā ceturksnī no Krievijas kopumā varētu aizplūst kapitāls 70 miljardu dolāru vērtībā, kas atbilst 3,2% no Krievijas iekšzemes kopprodukta.

"Capital Economics" norāda, ka šī kapitāla aizplūšana var šogad izraisīt Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā.

Papildus tam Krievijas rubļa vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies par 22%, radot papildus galvassāpes iedzīvotājiem Krievijā, kur importa preces nodrošina vairāk nekā 40% no kopējā patēriņa.

Neskatoties uz milzīgajām naftas un gāzes rezervēm, Krievijas ekonomikai jau gadiem trūkst privātā sektora investīciju, kas palīdzētu diversificēt ekonomiku un pasargāt to no energoresursu cenu svārstībām pasaulē.

Eksperti norāda, ka uz patērētājiem orientētas kompānijas kā "Detskij Mir", "Lenta" un "VimpelCom" būtu varējušas palīdzēt uzlabot situāciju,

Tomēr tagad Krievija piedzīvos pamatīgu privāto investīciju apjoma samazinājumu, uzskata ASV uzņēmējs un investors Bērnijs Sačers, kurš Maskavā strādā jau 20 gadus.

"Šis būs ilgstošs kavēklis ekonomikai," viņš prognozē.

Putinam pietuvinātās aprindas pauž viedokli, ka valdība varētu palielināt investīciju apjomu, tādējādi kompensējot privātā investīciju apjoma kritumu.

Tomēr Sačers pauž viedokli, ka šāda pieeja ir lemta neveiksmei, jo Krievija jau ir zaudējusi konkurētspēju, ņemot vērā Kremļa pieaugošo lomu ekonomikā.

"Valsts, neskatoties uz to, cik bagāta tā ir, nevar līdzināties privātā kapitāla kvalitātei, efektivitātei un konkurētspējai," viņš bilst.