Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) kristos par 9,5% gadā, minēts ziņojumā, kas gatavots Lielbritānijas ministru kabinetam.
Iepriekšējās aplēses norādījušas uz krietni zemāku iespējamo IKP kritumu. ASV finanšu konsultāciju uzņēmums "Oliver Wyman" aprēķināja, ka smagā "Brexit" izmaksas gadā būtu lēšamas 38 miljardu mārciņu (aptuveni 47 miljardu eiro) apmērā.
Tikmēr pēc 7000 uzņēmēju aptaujas Lielbritānijas tirdzniecības kamera pirmdien paziņojusi, ka šī gada trešajā ceturksnī valsts biznesa vides noskaņojums atradies pēdējo četru gadu zemākajā punktā, bet otrdien pirmā lielā banka – Krievijas VTB – paziņojusi par biroja slēgšanu Londonā.
Lielbritānija līdz nākamā gada marta beigām apņēmusies iedarbināt ES Lisabonas līguma 50. pantu, kas regulē dalībvalsts izstāšanās sarunu procedūru divu gadu garumā. Tas nozīmē, ka dalībvalsts statuss Lielbritānijai būs vismaz līdz 2019. gada pavasarim.
Jau ziņots, ka 23. jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% tā dalībnieku nobalsoja par izstāšanos no ES. Pēc tam premjerministrs un Konservatīvās partijas līderis Deivids Kamerons paziņoja par atkāpšanos no amata.
Bijusī iekšlietu ministre Terēza Meja pieņēma karalienes Elizabetes II aicinājumu veidot valdību un kļuva par jauno Lielbritānijas premjerministri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
