"Lata devalvācija tikai lielā mērā atliktu problēmas [..] Tā rezultātā pieaugtu importa produktu cenas un Latvija to ieguvumu, ko gūtu [no lata devalvācijas], ātri vien pazaudētu caur [krasi pieaugošo] inflāciju. Tāpēc arī izšķiršanās bija nevis manipulēt ar valūtas kursiem, bet jau no paša sākuma veikt reālas strukturālas reformas, lai reāli paaugstinātu valsts konkurētspēju. Tas ir tas, ar ko pašreiz nākas nodarboties eirozonas valstīm [..]," teica premjers.
Viņš atgādināja, ka Latvija plānoja aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu), taču gala rezultātā programmā kopumā ir izmantojusi tikai 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu. Valsts nav izmantojusi Skandināvijas valstu aizdevuma daļu, piebilda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Vērtējot aizdevuma atmaksas grafiku, premjers sacīja, ka vislielākās summas ir jāatdod 2014.un 2015.gadā, kas nozīmē, ka Latvijai ir jāturpina mazināt budžeta deficīts, tādejādi raidot skaidrus signālus, ka Latvija spēj saglabāt fiskālo disciplīnu, sakārtot savas finanses. "No tā vistiešākā mērā būs atkarīgs tas, par kādām procentu likmēm šo starptautisko aizdevumu spēsim pārfinansēt. Tas nav tikai 2014.un 2015.gada jautājums, jo, kā redzam, pirmās atmaksas sākas jau nākošgad un arī 2013.gadā," teica premjers.
Runājot par valsts parāda pārfinansēšanu ietekmējošajiem faktoriem, Dombrovskis atzīmēja, ka šā gada jūnijā Latvija sekmīgi atgriezusies starptautiskajos tirgos, ar obligāciju emisiju piesaistot 500 miljonus ASV dolāru. "Bet vienlaicīgi ir jāatzīmē arī tas, ka kopš šī gada jūnija situācija pasaulē un it īpaši eirozonā ir tikai pasliktinājusies. Līdz ar to, protams, šiem aspektiem būs jāpievērš pastiprināta uzmanība," teica Dombrovskis.
Šogad plānotais budžeta deficīts ir 4,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad – 2,5% no IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu valsts budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 2,1% no IKP. "Turpmākos gados turpinām budžeta deficītu samazināt," piebilda premjers.
Runājot par programmas laikā veiktajiem pasākumiem, būtiska ir fiskālā konsolidācija un arī fiskālās disciplīnas nostiprināšana likumā, lai Latvija neatkārtotu pirms krīzes pieļautās kļūdas, mēģinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem, norādīja Dombrovskis. "Tādēļ esam iesnieguši Saeimā gan Satversmes grozījumus par fiskālo disciplīnu un sabalansēta budžeta principiem, gan arī Fiskālās disciplīnas likumprojektu," teica premjers.
Vērtējot izdevumus dažādās budžeta pozīcijās aizdevuma programmas laikā, premjers atzīmēja, ka lielākajā budžeta pozīciju daļā bijuši diezgan būtiski samazinājumi, bet atsevišķās pozīcijās budžets palielinājies. Būtisks pieaugums vērojams sociālajā budžetā, kas skaidrojams gan ar vidējās pensijas pieaugumu, gan ar papildu izdevumiem sociālās drošības tīklā, piemēram, bezdarbnieku pabalstiem un citiem.
Tāpat būtisks resursu pieaugums vērojams ekonomiskajās darbībās, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu naudas apguves tempu pastiprināšanu. "Kā redzam, tieši krīzes laikā, sākot ar 2009.gadu, esam būtiski kāpinājuši šo ES fondu apguves tempu, un tas arī ir bijis viens no būtiskākajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem," uzsvēra Ministru prezidents. Trešā pozīcija, kur pieauguši tēriņi, ir saistīti ar valsts iestādēm, taču tas skaidrojams ar valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieaugumu.
Vērtējot nodokļu politikas izmaiņas, premjers atzīmēja, ka daudzas nodokļu likmes aizdevuma programmas laikā ir paaugstinātas. "Paaugstinājumi ir skāruši tieši patēriņa un īpašuma nodokļus. Tajā pašā laikā kopējais nodokļu slogs pret IKP būtiski nav palielinājies. Tur gan jāatzīst, ka ir sava ietekme "ēnu ekonomikai", tāpēc mēs pašlaik jau otro gadu īstenojam "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānu," teica premjers.
Līdztekus vairāku nodokļu likmju paaugstinājumam ir ieviesti arī vairāki nodokļu stimuli, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem, mikrouzņēmumu nodoklis un to atbalsta pakete, paātrināta pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksa, daudzos gadījumos vienkāršotas nodokļu administrēšanas prasības, sacīja Dombrovskis.
Pēc programmas pabeigšanas tālākie soļi būs darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas virzienā, piebilda premjers.
Avots: Premjera Valda Dombrovska prezentācijas materiāli
Atskatoties uz "ēnu ekonomikas" apkarošanā paveikto, premjers atzīmēja, ka "beidzot pēc daudziem gadiem" ir ieviesta mantiskā stāvokļa jeb tā sauktā "nulles deklarēšanās". "Vēl esam veikuši daudzas izmaiņas likumā par nodokļiem, lai apgrūtinātu izvairīšanos no nodokļu samaksas," teica Dombrovskis, piebilstot, ka no "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānā paredzēts gūt 15 miljonus latu, taču faktiskais efekts varētu būt apmēram trīs reizes lielāks. Tas ļāvis vienoties ar aizdevējiem, ka no "ēnu ekonomikas" nākamā gada budžetā paredzēts gūt vairāk - 30 miljonus latu.
Gan straujākas ekonomikas izaugsmes, gan labākas "ēnu ekonomikas" apkarošanas rezultātā šā gada nodokļu ieņēmumu plāns tiks pārsniegts par 127 miljoniem latu, piebilda Ministru prezidents.
Vēl, pēc premjera sacītā, ir veikta virkne reformu - vispārējo izglītībā ieviests finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", optimizēts skolu tīkls. Savukārt veselības nozarē norit strauja pāreja no stacionārās veselības aprūpes kā izmaksu dārgākā veselības aprūpes posma uz izmaksu efektīvāko ambulatoro veselības aprūpi.
Vērtējot izdevumu samazinājumu budžeta iestādēs un to strādājošo skaitu, premjers akcentēja, ka atalgojuma fonds budžeta iestādēs ir samazinājies ļoti būtiski – no gandrīz 900 miljoniem latu 2008.gadā līdz nepilniem 500 miljoniem latu 2012.gadā. Samazinājums ir būtisks, tāpat visai ievērojami – par 20 000 – samazināts budžeta iestādēs strādājošo skaits.
Premjers atzīmēja, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 5%, bet nākamgad – par 2,5%. Aizdevumu programmas laikā Latvijas IKP struktūrā ir samazinājies būvniecības īpatsvars. "Mums vairs nav tāda būvniecības buma," teica Dombrovskis un piebilda, ka IKP ir samazinājies arī tirdzniecības īpatsvars. Ražošanas pieauguma tempi ir bijuši "pietiekami labi" – pērn ražošanas apjomi pieauga par 13%, bet šā gada deviņos mēnešos – par 10%. "Patreiz mums ir otrais straujākais ražošanas apjomu pieaugums ES tūlīt aiz Igaunijas," piebilda premjers.
"Eksporta rādītāji arī ir būtiski pieauguši, faktiski sasniedzot pirmskrīzes līmeni," teica premjers, piebilstot, ka "gan pagājušā gadā, gan šogad eksporta pieauguma temps sasniedzis vidēji 30% apmērā katru gadu".
Tāpat, pēc Dombrovska sacītā, ir veikti dažādi pasākumi banku sektora uzraudzībai. Šie pasākumi īstenoti jau pēc "Parex bankas" krīzes. Saistībā ar "Latvijas Krājbankas" krahu valdība turpina darbu pie banku sektora uzraudzības uzlabošanas. "Latvijas Krājbankas" kraha gadījuma gan noguldītājiem par labu runā palielinātais garantētais noguldījuma apjoms no 20 000 eiro (14 000 latu) līdz 100 000 eiro (70 000 latu), uzskata Dombrovskis.
Premjers atzina, ka patlaban saistībā ar notikumiem eirozonā tiek spriests par banku kapitāla pietiekamības rādītāju paaugstināšanu. Taču šie plāni Latvijai pagaidām nav aktuāli, jo Latvijas banku sektors ar uzviju izpilda pašreizējās normas un arī pārsniedz plānotos sliekšņus. "Mums jau ir daudz augstāki šie kapitāla pietiekamības rādītāji," atzīmēja Dombrovskis, piebilstot, ka arī noguldījumu dinamika kopumā ir stabila.
"Vēl pozitīvi ir tas, ka, neraugoties uz visiem satricinājumiem, Latvijas banku sektors šogad ir atgriezies pie peļņas," teica premjers, piebilstot, ka vēl banku finanšu stabilitāti uzskatāmi raksturo starpbanku procentu likmes, kas kopš virsotņu sasniegšanas 2009.gadā ir sasniegušas vēsturiski zemāko līmeni.
Latvijas stabilitāti raksturo arī salīdzinoši zemais kredītrisks – tas ir zemāks par Itālijas, Spānijas, Ungārijas kredītrisku, nemaz nerunājot par Grieķiju, piebilda Dombrovskis. Latvijas kredītreitings un tā novērtējums, situācijai stabilizējoties no 2010.gada pakāpeniski uzlabots. "Protams, ir parādījies negatīvais – aģentūra "Fitch" ir samazinājusi nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu. Te gribētos teikt, ka, ja runa būtu tikai par Latvijas ekonomisko situāciju kopumā, tad līdz ar programmas pabeigšanu mēs varētu prognozēt ātru kredītreitingu pieaugumu. Pašreiz, ņemot vērā kopējās tendences eirozonā un arī to, ka eirozonas valstīm tiek pazemināti kredītreitingi, tas diemžēl atsaucas arī uz Latviju," teica Dombrovskis.
Rezumējot premjers sacīja, ka galvenie mērķi programmā ir sasniegti – pārvarēta krīze, valsts finanses stabilizētas. "Vēl pozitīvi ir tas, ka šo starptautisko aizdevuma programmu noslēdzam, atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes. Šogad plānotā izaugsme ir 5%. Tāpat esam mainījuši ekonomikas struktūru uz ražošanu un eksportu, kas arī bija galvenie faktori, kas veda valsti ārā no krīzes," uzsvēra premjers.
Turpmāk svarīgi ir nodrošināt valsts ekonomikas izaugsmi, strādāt pie valsts konkurētspējas paaugstināšanas, administratīvo šķēršļu samazināšanas, uzsvēra Dombrovskis. "Vēl aizvien saglabājam mērķi pievienoties eirozonai no 2014.gada 1.janvāra. Domāju, ka līdz tam laikam ir zināms brīdis izvērtēt, kā attīstās situācija eirozonā. Ja eirozonas krīze tiek sekmīgi pārvarēta, tad, es domāju, mums ir lietderīgi pievienoties eirozonai," piebilda premjers, norādot, ka starptautisko aizdevumu programmu var pasludināt par slēgtu.
Jau vēstīts, ka ceturtdien noslēgusies trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma. Arī pēc šīs palīdzības programmas noslēguma starptautiskie aizdevēji – SVF un EK – uzraudzīs Latviju, kā tai turpmāk sokas ar fiskālās disciplīnas ievērošanu un iecerēto reformu tālāku īstenošanu. Taču šī uzraudzība vairs nebūšot tik skrupuloza un stingra kā aizdevuma programmas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
