Jau vēstīts, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu Latvijas IKP pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar analoģisku laika posmu pirms gada ir pieaudzis par 5,3%. Salīdzinājumam Latvijas IKP gada izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 5%, bet pirmajā ceturksnī – 6,9%.
"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds un "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks savos IKP vērtējumos norāda, ka Latvijas ekonomika šogad ir sagādājusi pozitīvus pārsteigumus – gan trešajā ceturksnī, gan pirmajos deviņos mēnešos kopumā. "Eksporta apjomi ir sasnieguši jaunus rekordus. Vietējā tirgū zemais valdības budžeta deficīts un apjomīgais finanšu līdzekļu uzkrājums ir mazinājuši nenoteiktību. Tāpat pakāpeniski atjaunojas kreditēšanas plūsma," atzīmē Strazds.
Kazāks norāda, ka par spīti visai jūtamam tautsaimniecības izaugsmes tempu sabremzējumam vairumā Eiropas valstu, Latvijā ekonomikas pieauguma tempi arvien pieaug. "Pamatā tam ir diezgan plaša izaugsmes bāze, jo praktiski visi segmenti aug, un, katrai nozarei dodot pa izaugsmes punktam, arī kopējā izaugsme kopumā ir ļoti laba. Piemēram, gan apstrādes rūpniecība, gan tirdzniecība ir augusi par 7%, bet būvniecība par 8%," norāda "Swedbank" galvenais ekonomists.
Ekonomikas ministrijā (EM) portālu "Delfi" informēja, ka kopumā šī gada trīs ceturkšņos Latvijas IKP ir par 5,7% lielāks nekā 2011.gada atbilstošajā periodā. Kopš 2009.gada trešā ceturkšņa, kas bija krīzes zemākais punkts, Latvijas IKP ir pieaudzis par 14,7% un pašlaik ir 86% no pirmskrīzes līmeņa.
"Nordea bankas" vecākais ekonomists atzīmē, ka pieaugums ir vērojams visās lielākajās nozarēs, kas vismaz daļēji apdrošina Latviju pret iespējamu pieprasījuma vājināšanos tuvākajā nākotnē kādā konkrētā nozarē, piemēram, uz eksportu orientētajā apstrādes rūpniecībā. Acīmredzot gadā kopumā pieaugums Latvijas ekonomikā būs 5% vai pat nedaudz lielāks, lēš Strazds.
Arī "Swedbank" šā gada IKP pieaugumu lēš ap 5% apmērā. "Izaugsme eksportā sāk bremzēties, un turpmāk gan eksporta, gan apstrādes rūpniecības izaugsme kļūs krietni mērenāka, un atsevišķos mēnešos iespējami arī mīnusi. Arī pašlaik tik spēcīgajai patēriņa izaugsmei nākamā gada sākumā vajadzētu sākt redzami piebremzēties, jo mājsaimniecības jau tagad notērē praktiski visu ienākumu pieaugumu, un rezerves no jauna, kas turpmāk varētu balstīt straujāku patēriņu, pēdējā laikā netiek veidotas," skaidro Kazāks, piebilstot, ka mērenība tēriņos ir jāsaglabā.
Tāpat "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka šis un nākamais gads globālajai ekonomikai, it īpaši eiro zonai tās parādu krīzes dēļ, solās būt pietiekami sarežģīts. Eiro zonas parādu krīzes risinājumi, pēc bankas ekonomista domām, ir nepārliecinoši, taču tie ir solis pareizajā virzienā.
"Sagaidāms, ka eksporta attīstība neapstāsies, bezdarbs turpinās rukt, palielināsies darba samaksa un pirktspēja. Pieaugošu tendenci varētu uzrādīt emigrantu un viesstrādnieku pārskaitījumi. Arī tūristu plūsmas veicinās patēriņu. Patēriņu veicinoša loma ir arī finansējuma pieejamībai. Saglabāsies uzņēmumu nepieciešamība pēc investīcijām. Savukārt publiskais sektors varētu atsākt aktīvāk īstenot dažādus projektus. Tādēļ sagaidāms, ka līdzšinējās tendences nepārtrūks, tomēr ņemot vērā bāzes efektu, pieauguma tempi pierims," lēš "SEB bankas" ekonomists.
EM saglabā savu IKP šā gada izaugsmes prognozi 5% robežās un arī atzīst, ka joprojām augsti riski pastāv saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Saglabājoties vājam pieprasījumam mūsu tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta izaugsmes tempi var kļūt lēnāki. Mazinoties ienākumu pieaugumam no eksporta, arī ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū varētu augt mērenāk, norāda EM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
