Jauns gāzes vads Lietuvā – lielākas iespējas Baltijas valstu reģiona gāzes tirgū

Klaipēdā 2014. gada decembrī darbu sākušais SDG terminālis kļuva par pirmo alternatīvo gāzes piegādes avotu. Tomēr jau pirms tā būvniecības sākuma bija skaidrs, ka Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas cauruļvadu jauda nav pietiekama, lai transportētu maksimālu gāzes daudzumu un ir sarežģīti gāzi piegādāt virzienā uz Kiemēnu gāzes vadu savienojumu ar Latviju. Tāpēc tika nolemts uzbūvēt 110 km garu papildus 800 mm diametra gāzes vadu no Klaipēdas līdz Kuršēniem.

Tā Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS "Amber Grid" īstenoja ES kopējo interešu projektu sarakstā iekļauto projektu "Gāzes vada Klaipēda – Kiemēni jaudas palielināšana".

Tagad SDG termināļa jauda tiek izmantota maksimāli – ja agrāk diennaktī Latvijas virzienā bija iespējams piegādāt 4 milj. m³ gāzes, tad tagad – apmēram 11 milj. m³. Aprēķinātā maksimālā SDG termināļa importa jauda ir 4 miljardi m³. Tikai nedaudz vairāk – apmēram 4,4 miljardi m³ gadā patērē visās trīs Baltijas valstīs.

Ja daļa vasarā importētās gāzes tiek uzglabāta Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad ar gāzi, kas importēta no SDG tirgus, var nodrošināt apmēram 90 % no pašreizējām Baltijas valstu vajadzībām.

Enerģētiskās drošības perspektīvas

"Priecājamies, ka līdztekus gāzes piegādes drošības nodrošināšanas stratēģiskajai nozīmei gāzes vads nākotnē varētu palīdzēt nodrošināt arī konkurētspējīgāku gāzes cenu patērētājiem," saka Veiko Reimss, "Eesti Energia" Enerģijas tirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāvji uzsver: "Klaipēdas – Kuršēnu gāzes vada darbības uzsākšana ir svarīga no reģiona piegādes punktu drošības viedokļa. Tā novērš sastrēgumus Lietuvas pārvades sistēmā, ļaujot izmantot Klaipēdas SDG termināli ar pilnu jaudu.

Gan gāzes vads, gan Klaipēdas SDG terminālis Baltijas valstu klientiem nodrošina piekļuvi pasaules gāzes tirgum. Tādējādi tiek pārtraukta Latvijas gāzes tirgus izolācija, sniedzot iespējas konkurētspējīgai gāzes tirgus attīstībai".

Tirgum – acīmredzams ieguvums

Lietuvā šā gāzes vada radītais ieguvums jau jūtams – izveidojoties labvēlīgām gāzes cenām SDG tirgū, vairāk nekā 90 % gāzes tiek importēts caur SGD termināli.

Izmantot SGD termināli un gāzes pārvades sistēmu var jebkurš Baltijas valstu tirgus dalībnieks. Nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek sniegti pakalpojumi, ir standartizēti un publiski pieejami. Pat tad, ja tirgus dalībnieks tieši neimportē, viņš var iegādāties gāzi Lietuvā strādājošajā dabasgāzes biržā GET Baltic, kurā cenas ietekmē arī caur SDG termināli importētā gāze.

"Šis gāzes vads bija viens no trūkstošajiem infrastruktūras elementiem, caur kuru SDG terminālis tagad ir pilnīgi integrēts Baltijas valstu dabasgāzes sistēmā. Tas ļauj droši spert soli kopējā Baltijas valstu tirgū, to paplašinot ar jauniem dalībniekiem, konkurētspējīgām cenām un, gādājot par valstu enerģētisko drošību," secina Sauļus Bilis, AS "Amber Grid" ģenerāldirektors.