Mākslīgais intelekts darbojas kā palīgs, bet tas var kļūt arī ļoti ļauns

Ir pagaisušas bažas, ka mākslīgais intelekts (MI) atņems darbu visiem, un šobrīd MI sistēmas drīzāk darbojas kā asistenti, kas spēj sekundes simtdaļās apstrādāt apjomīgu datubāzu informāciju. To, runājot par praktisko un reālo MI pielietojumu, konferencē "Riga Comm" akcentēja šajā jomā strādājošā jaunuzņēmuma "Asya" izpilddirektors un pētnieks Ēvalds Urtāns.

Vienlaikus Lielbritānijā nule kā notika samits, kur pasaules līderi sprieda par MI radītajiem drošības riskiem.

Vienlaikus Lielbritānijā nule kā notika samits, kur pasaules līderi sprieda par MI radītajiem drošības riskiem.

Mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta iespējotās sistēmas dažādu pasaules kompāniju rūpnīcās un laboratorijās tiek attīstītas jau sen. Taču plašāku rezonansi pagājušā gada izskaņā tās ieguva, kad kompānija "Open AI" publikas rokās nodeva "valodas robotu" "ChatGPT", kas vismaz angļu valodā spēj uzturēt pārsteidzoši loģisku sarunu ar cilvēku, kā arī sniegt reālistiskus padomus dažādās jomās. Mākslīgā intelekta sistēma apmācīta, izmantojot miljoniem internetā iegūtu datu kopu.

Par "Google" steigu, cenšoties jau šī gada sākumā piedāvāt savu sarunvalodas modeli, lasiet šeit: Jaunais 'zelta drudzis'. Uzņēmumi iegulda mākslīgajā intelektā, investori – uzņēmumos.

Sabiedrībā tas izraisīja plašu interesi, jaunuzņēmumi metās meklēt veidus, kā pielietot šīs sistēmas, daži pareģoja, ka roboti nozags visus darbus, kamēr lielās kompānijas un investīciju fondi pētīja, kā ar tiem nopelnīt.

Ar laiku aizvien skaidrāk atklājās, ka vismaz pagaidām šo publiski pieejamo rīku iespējas ir salīdzinoši ierobežotas un par masu bezdarbu nav jāraizējas.