Foto: Latvijas Banka

Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2013" atzīta "Šūpuļa monēta". Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6 200 cilvēku, bet par "Šūpuļa monētu" atdots aptuveni 1 700 balsu, portālu "Delfi" informē Latvijas Bankas preses dienests.

Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008.gadā zeltā kalto "Latvijas monētu".

Māksliniece Paegle svinīgās ceremonijas laikā pastāstīja, ka "Šūpuļa monētas" ideju lolojusi jau kopš bērnības, kad zīmēti sapņu putni. Šie motīvi pārceļojuši uz sudrabā kalto monētu, kas pēdējā gada laikā plaši iecienīta kā raudzību dāvana. "Tūkstošiem putnu ir aiznesuši šūpuļus pie tik daudzām ģimenēm. Un arī pele kaut ko aizvilkusi," sacīja māksliniece.

Rimšēvičs norādīja, ka 2013. bija nozīmīgs gads Latvijas Bankas un monētu mākslas jomā – tika atzīmēta lata 20 gadu un Latvijas Bankas 90 gadu jubileja.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija ir apņēmības pilna pierādīt, ka arī pēc eiro ieviešanas mūsu valsts kals mākslinieciski augstvērtīgas un pasaulē atzītas monētas.

Mākslinieki saņēmuši arī specbalvas: publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēvadēls" un "Lursoft" balvu saņēma "Šūpuļa monētas" mākslinieki, Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monēta "Ak, svētā Lestene!", bet grāmatu nama "Valters & Rapa" balvu - Rūdolfam Blaumanim veltītā monēta.

2013.gadā izlaistas septiņas jubilejas un piemiņas monētas – "Sudraba lasis", "Šūpuļa monēta", monēta "Ak, svētā Lestene!", "365", kā arī Rūdolfam Blaumanim, Rihardam Vāgneram un Jāzepam Vītolam veltītās monētas.

"Šūpuļa monēta" ir Latvijas Bankas piedāvājums raudzību dāvanai, kas liek labklājīgas dzīves starta kapitāla simbolisku pamatu. Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, bet aizmugurē – pelīte ar pūralādi.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par Latvijas gada monētām atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs" un "Sudraba pieclatnieks".

Kopš lata atjaunošanas Latvijas Banka izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas, kas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – Latvijas vērtībām (notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, kultūras zīmēm) veltīti miniatūri mākslas darbi. Lata jubilejas un piemiņas monētas starptautiskajos konkursos saņēmušas vairāk nekā 20 godalgu, visvairāk – par inovatīvu risinājumu un mākslinieciski augstvērtīgu izpildījumu. Šo monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 mākslinieki.

Martā emitēta pirmā Latvijas eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai. Tai pievienosies veltījums Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai", tad tiks emitēta Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā, Kurzemes barokam un Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltīta kolekcijas monēta. Taps arī netradicionāla mākslinieciskā, tehniskā vai tematiskā risinājuma monēta. Šogad tā būs veltīta latviešu tautas tradīcijām – četrām gadskārtām un tajās veicamajiem darbiem un svinamajiem svētkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!