Foto: AP/Scanpix
Gluži tāpat kā Latvijas augstākās amatpersonas arī valsts finanšu iestādes un to uzraugi neprognozē un pat neapsver rīcību kara vai militāra uzbrukuma gadījumā, tomēr arī šādā hipotētiskā situācijā bankas darītu visu, lai turpinātu nodrošināt pakalpojumus.

"Diemžēl neviens nezin un nevar prognozēt, kas būtu, ja būtu karš. Kas vispār Latvijā notiktu – no fiziskās drošības, no īpašumtiesību, no ekonomikas un citiem aspektiem," portālam "Delfi" skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa gan uzsver, ka visām bankām ir izstrādāti darbības nepārtrauktības un krīžu plāni, kas paredz rīcību dažādās krīzes situācijās un apdraudējumos. "Taču diezin vai ir iespējams izstrādāt detalizētu rīcības plānu kara gadījumam," piebilst Melnace.

Komercbanku asociācijas pārstāve gan ir pilnīgi pārliecināta, ka bankas darītu visu maksimāli iespējamo, lai arī krīzes situācijā sniegtu pakalpojumus saviem klientiem.

Nepārvaramas varas apstākļi

Arī bankas uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka rīcība šādā situācijā ir grūti paredzama.

"Pēc būtības karadarbība un militārās operācijas ir pieskaitāmas pie "force majeure" (jeb nepārvaramas varas) apstākļiem, tāpēc jebkāda, pat hipotētiska, spriešana par cilvēku un pakalpojumu sniedzēju rīcību šādos apstākļos būtu ļoti grūti modelējama un atkarīga no daudziem faktoriem, t.sk., konkrēta valsts rīcības plāna attiecīgajā situācijā," norāda FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Tomēr viņa atgādina, ka visām bankām ir izstrādāti krīzes un darbības nepārtrauktības plāni, paredzot konkrētu rīcību, iesaistītās puses, laiku, saziņas kanālus un citas aktivitātes operatīvai incidentu novēršanai un pakalpojumu sniegšanas atjaunošanai. "Incidentu līmenis var būt ļoti dažāds – sākot ar īslaicīgiem un lokāliem pakalpojumu pārtraukumiem, piemēram, elektrības padeves traucējumu dēļ un beidzot ar masīvu kiberuzbrukumu. Tāpēc bankās ieviestas tādas iekšējās sistēmas un procedūras, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu arī problemātiskos apstākļos, ja tādi rodas," skaidro FKTK

Aizsargā noguldījumus

Arī centrālās bankas ieguldījumi krīzes gadījumā ir pasargāti. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, Latvijas Bankā ir izveidota īpaša darbības risku pārvaldības sistēma, lai īstenotu tai kā centrālajai bankai uzticētos uzdevumus un piedalītos Eiropas Centrālo banku sistēmas funkciju izpildē, kā arī nodrošinātu Latvijas Bankas finanšu ieguldījumu, kas ir reģistrēti ārvalstu depozitārijos, citu materiālo vērtību un informācijas saglabāšanu un aizsardzību.

"Tās ietvaros regulāri tiek apzināti un vērtēti riski, tiek laikus organizēti preventīvie pasākumi, lai mazinātu šo risku iestāšanās iespēju vai sekas, kā arī ir izstrādāti plāni un organizatoriskās procedūras, ko izmantot attiecīgo risku iestāšanās gadījumos," norādīja Silakalns.

Viņš arī uzsver, ka Latvijas Bankas darbības plāni, incidentu un krīžu pārvaldīšanas procedūras tiek regulāri testētas un pilnveidotas, ņemot vērā testu rezultātus un aktuālos riskus.

Palīdzēs mātes banka

"SEB bankas" pārstāvis Mārtiņš Panke, jautāts par uzņēmuma rīcību militāra apdraudējuma vai karadarbības gadījumā, uzsver, ka kredītiestāde nepieļauj šādu notikumu attīstības scenāriju. "Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas sniedz pārliecību par Latvijas suverenitātes pastāvēšanu," viņš pauž bankas nostāju.

"Taču "SEB bankai" ir rīcības plāns krīzes situācijām un nemitīgi sekojam līdzi, lai tas atbilstu aktuālajiem riskiem. Gadījumā, ja kādā no Baltijas valstīm bankas darbība kādas negaidītas krīzes rezultātā tiek traucēta, daļu bankas funkciju ir iespējams pārcelt uz citām SEB struktūrvienībām, tostarp, arī Zviedriju. "SEB banka" Latvijā nes primāro atbildību par savām saistībām ar klientiem. "SEB banka" Latvijā ir daļa no SEB grupas, kas nes kopējo atbildību par SEB bankas biznesu Latvijā un citās valstīs. Lemjot par nerezidentu kontu atvēršanu, "SEB banka" Zviedrijā katru gadījumu vērtē individuāli, atrodot katram klientam piemērotāko risinājumu.

Arī "Swedbank" iespējamo rīcību krīzes gadījumā komentē atturīgi, norādot, ka vēlas atturēties no spekulācijām par teorētiskiem politiskajiem pavērsieniem. "Lai nodrošinātu saviem klientiem bankas pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, "Swedbank" ir izstrādāti darbības nepārtrauktības plāni rīcībai dažādās ārkārtas situācijās, ievērojot katras konkrētās situācijas specifiku. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijā ir spēkā Civilās aizsardzības likums, kurš paredz un reglamentē rīcību arī karadarbības gadījumā, un šī likuma prasības attiecas arī uz bankām," skaidro bankas pārstāve Vineta Savicka.

Arī bankai "Citadele" ir izstrādāts darbības nepārtrauktības plāns, lai nodrošinātu bankas pakalpojumu pieejamību klientiem arī krīzes un ārkārtas situācijās. Jebkuros ārkārtas apstākļos banka rīkosies atbilstoši konkrētajai situācijai ar mērķi nodrošināt pakalpojumus klientiem, portālam "Delfi" sacīja bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!