Ar niecīgu četru balsu pārsvaru, Saeima ceturtdien, 19.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu, kas izstrādāts, lai beidzot reformētu pastāvošo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu.
Atbalstu likuma pieņemšanai pirmajā lasījumā pauda 44 deputāti, "pret" nobalsoja deviņi, bet balsojumā atturējās 31 parlamentārietis.
Ekonomikas ministrijā tapušais likums un to pavadošie grozījumi vairākos jau spēkā esošos likumos paredz beidzot ieviest dzīvē reformas, par kuru nepieciešamību diskutēts jau gadiem ilgi.
Kā reformas galvenais mērķis tiek minēta nepieciešamība beidzot depolitizēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldi, to padarot profesionālāku un caurspīdīgāku, kā arī uzlabojot šo uzņēmumu darbības rezultātus.
Šovasar, pēc ilgstošām diskusijām valdība beidzot vienojās, ka reformas ietvaros valsts kapitālsabiedrību pārvalde tiks daļēji centralizēta, pakāpeniski nododot jaunveidojamā Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja pārvaldībā patlaban ministriju turējumā esošās valstij piederošās kapitāla daļas dažādos uzņēmumos.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) Saeimas debatēs īpaši uzsvēra, ka pēc reformas īstenošanas būs novērstas šaubas par to, cik profesionāli ir cilvēki, kam tiek uzticēta daudzu vērtīgu uzņēmumu vadīšana. Turklāt pilnībā tikšot izskausta iespējamība, ka par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli kļūst tiesātas personas.
Tikmēr deputātus bažīgus dara iecere veidot Valsts kapitāldaļu pārvaldības biroju.
Opozīcijā esošās ZZS deputāts Ingmārs Līdaka sacīja: "Raugiet, daudzās ministrijas, man vismaz tā šķiet un tā būtu jābūt, tad valsts kapitālsabiedrība ir kā nozares politikas veidošanas instruments. Šinī gadījumā birojs noteiks vienotu stratēģiju. Vienotu stratēģiju valsts mežiem, CSDD, "Latvenergo". Kas tā būs par tādu vienotu stratēģiju? Un kas būs šie divpadsmit cilvēki, kas šo biroju vadīs? Kad es jautāju, kāda būs alga biroja vadītājam? Kas tas būs par vadītāju? Tas būs atkal kārtējais politisko spēlīšu radīts ieliktenis. Un viss."
"Ja mēs skatāmies uz šiem divpadsmit cilvēkiem, tad puse no viņiem būtu ierēdņi, puse no viņiem būtu piesaistīti eksperti. Diezgan grūti noteikti šiem cilvēkiem būtu iedziļināties pēc būtības tādās nozarēs kā enerģētika, vadot "Latvenergo", dzelzceļš, vadot dzelzceļa kustību, "Latvijas valsts meži" un citas kapitālsabiedrības. Loģiski, ka šie cilvēki nespētu padziļināti izvērtēt visus šos uzņēmumus līdz detaļai un pieņemt pamatotus lēmumus. Tāpēc šeit varētu veidoties diezgan liels haoss," prognozē neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins.
Saeimai likums vēl jāskata divos lasījumos.
Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībā – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības).
Tāpat Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē un 243 gadījumos, kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk procenti kapitāla daļu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
