ASV dolārs piedzīvo kārtējo kāpuma nedēļu  (20)

Dolāra izaugsmei pat nekaitēja piektdien publiskotie dati par ASV ražotāju cenām, kuras februārī samazinājās par 0,5%. Tas bija jau ceturtais krituma mēnesis pēc kārtas, vairojot bažas, ka zemāka nekā cerēts būs arī inflācija. Eksperti uzver, ka normālā situācijā tas ASV dolāra kursu būtu samazinājis, bet pašlaik šī valūta tirgos atrodas uz pirkšanas "viļņa".

"Nedomāju, ka būs pārspīlēti teikts, ka šī nedēļa ir mainījusi spēli. Iepriekšējās nedēļas labie ASV nodarbinātības dati kopā ar kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmu Eiropā ir iecementējuši monetārās politikas ainas atšķirības [ASV un Eiropā]," aģentūrai "Reuters" atzina "Bank of New York Mellon" eksperts Nīls Melors.

Tirgi pašlak ar nepacietību gaida arī nākamajā nedēļā paredzēto ASV Federālās rezervju sistēmas padomes sanāksmi, jo tirgos ir arvien lielāka pārliecība, ka centrālā banka jau jūnijā varētu sākt palielināt procentu likmes un tādējādi pielikt punktu krīzes laika monetārajai politikai.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ sāka 1,14 miljardus eiro vērto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kurā pusotra gada laikā plānots uzpirkt obligācijas. Eiro zonas centrālā banka ar programmu cer ieplūdināt tirgū naudu, kas tiks izmantota jaunu aizdevumu un investīciju veikšanai, tādējādi tiks veicināta izaugsme un pārvarēti riski par deflācijas spirāles sākšanos, kad patērētāji atliek izdevumus un uzņēmumi investīcijas, gaidot tālāku cenu kritumu.

"ECB šonedēļ oficiāli uzsāka QE ar plānu, kas šobrīd valūtu tirgū arvien biežāk raisa diskusijas par pēdējo reizi 2002. gada nogalē redzētās eiro un dolāra paritātes sasniegšanu. Šogad vien eiro vērtība pret dolāru ir kritusi par aptuveni 12% un, neredzot būtiskus iemeslus tendenču maiņai, eiro šo paritāti var arī sasniegt. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka dārgs dolārs kaitē ASV ekonomikai, nav arī atrisināts ASV parāda griestu jautājums, kas ir galvenās tēmas tuvākajā laikā, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt dolāru," pauda "SEB Bankas" finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ir apstājusies arī iepriekšējās nedēļas vērojamais Krievijas rubļa kursa pieaugums.

Krievijas centrālā banka piektdien samazināja galveno bāzes procentlikmi no 15% līdz 14%, norādot, ka ir nepieciešams atdzīvināt valsts ekonomiku, "ņemot vērā, ka risku līdzsvars joprojām ir nosvēries par labu ievērojamai ekonomikas atdzišanai". Tā norādīja, ka apsvērs turpmākus bāzes likmes samazinājumus, ja mazināsies inflācijas risks. Centrālā banka arī prognozēja, ka 2015.gadā Krievijā būs 9% liela inflācija. Šobrīd tā ir tuvu 17%. Banka paziņoja, ka inflāciju galvenokārt ir izraisījušas Rietumu ekonomiskās sankcijas un rubļa vērtības samazināšanās, kas, kā norādīja banka, ir "īslaicīgi faktori". Tā ir otrā bāzes procentlikmes samazināšana šogad pēc tam, kad pērnā gada decembrī centrālā banka paaugstināja bāzes likmi no 10,5% līdz 17%.

Tomēr, ja iepriekšējās nedēļās rublis stabili atguva savas iepriekš zaudētās pozīcijas, aizvadītajā nedēļā tas ar kursu 65,16 rubļi par vienu eiro saglabājās gandrīz nemainīgs pret eiro zonas valūtu - un galvenokārt tas ir saistīts ar paša eiro kritumu -, bet pret ASV dolāru piedzīvoja samazinājumu par 2,8% līdz 62,1 rublim par vienu dolāru.

"Krievijas ekonomikai vēl priekšā grūti laiki. Naftas cena turas zem 60 dolāriem par barelu, trīs mēnešu procentu likme ir virs 16%, gada inflācija arī pārkāpusi 16% atzīmi. Šis nav labs komplekts ne Krievijas ekonomikai, ne finanšu sektoram, ne iedzīvotājiem," atzina Lāriņš.

Nedēļa sākās ar to, ka pirmdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kritās par 0,07% līdz 1,0852 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 0,61% līdz 1,5128 dolāriem par mārciņu, bet pret Japānas jenu palielinājās par 0,26% līdz 121,15 jenām par dolāru.

Otrdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 1,42% līdz 1,0698 dolāriem par eiro, pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,38% līdz 1,5070 dolāriem par mārciņu, bet pret Japānas jenu samazinājās par 0,02% līdz 121,13 jenām par dolāru.

ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro trešdien pieauga par 1,41% līdz 1,0547 dolāriem par eiro, pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,93% līdz 1,493 dolāriem par mārciņu. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Japānas jenu palielinājās par 0,26% līdz 121,45 jenām par dolāru.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kritās par 0,83% līdz 1,0635 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,31% līdz 1,4883 dolāriem par mārciņu, bet pret Japānas jenu samazinājās par 0,13% līdz 121,29 jenām par dolāru.

Piektdien par vienu eiro maksāja 1,0496 ASV dolārus, kas ir par 3,2% mazāk nekā pirms nedēļas. Par vienu Lielbritānijas mārciņu maksāja 1,4744 ASV dolārus, kas ir par 1,9% mazāk, savukārt attiecībā pret jenu dolāra vērtība nedēļas laikā auga par 0,5% un bija 121,4 jenas.