Rekonstrukcijas projekta īstenošana apstiprināta, jo pēdējo nedēļu laikā sarunās starp ministrijas, "Latvenergo" vadības un projekta īstenotāju pārstāvjiem izdevies panākt būtisku projekta izmaksu samazinājumu – par aptuveni 20 miljoniem eiro (14,1 miljons latu), informē EM.
Ministrija atzīmē, ka projekta īstenošana nozīmē ap 360 miljonu eiro (254,9 miljoni latu) investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī vismaz 500 jaunas darbavietas augsti kvalificētiem Latvijas speciālistiem. Tāpat ministrija atzīmē, ka projekta īstenošanas izmaksas plānotas par 15% mazākas nekā līdzīga projekta izmaksas, kas pašlaik tiek īstenots Lietuvā, Elektrēnu pilsētā.
TEC-2 rekonstrukcijas 2.kārtas projekta īstenošana būtiski paaugstinās Latvenergo starptautisko konkurētspēju, kas ir jo īpaši aktuāli pašlaik veidojoties atvērtam Baltijas elektroenerģijas tirgum, uzskata EM.
Savukārt "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons norāda, ka "šis lēmums nozīmē to, ka 2013. gada otrajā pusē mēs būsim pilnībā rekonstruējuši Rīgas TEC-2, un darbosies viena no modernākajām un efektīvākajām koģenerācijas stacijām visā reģionā".
Pēc parametriem otro energobloku ir paredzēts celt līdzīgu pirmajam, kas tika nodots ekspluatācijā 2009.gada 6.maijā. Tā uzstādītā jauda būs – 427 MW elektriskā jauda un 270 MW siltuma jauda. Energobloka izbūves līguma projekts paredz, ka uzņēmējam ir jāizbūvē ražotnes TEC-2 no apbūves brīvajā teritorijā jauns gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloks, informē "Latvenergo".
Energobloka tehnoloģija (kombinētais cikls) nodrošina lietderības koeficentu 37% kondensācijas režīmā un 88% koģenerācijas režīmā, - vecajam energoblokam šis dalījums attiecīgi bija tikai 33% un 82%, kas nozīmē efektīvāku kurināmā izmantošanu, norāda uzņēmums.
Ievērojami palielināsies arī īpatnējā elektroenerģijas izstrāde uz siltumenerģijas vienību no 0,53 līdz 1,3, respektīvi – iespēja lielāku elektroenerģijas daudzumu saražot koģenerācijas režīmā, kas arī ir efektīvākais kurināmā izmantošanas veids. Uzņēmums arī uzsver, ka kombinētajā ciklā, kā kurināmo izmantojot dabas gāzi, rodas ievērojami mazāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu.
Kopējās projekta izmaksas veido 360 miljonus eiro, taču tas ir par 15% mazāk, nekā līdzīgam projektam, kas pašlaik tiek īstenots Lietuvā, Elektrēnos, norāda EM.
Lai varētu turpināt darbu pie projekta īstenošanas un noslēgt nepieciešamos līgumus, vēl tam nepieciešams saņemt arī Finanšu ministrijas akceptu.
Lai "Latvenergo" varētu turpināt darbu pie projekta īstenošanas un noslēgt nepieciešamos līgumus, vēl nepieciešams saņemt arī Finanšu ministrijas akceptu.
Jau ziņots, ka ERAB piešķīra 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljoni latu) TEC-2 rekonstrukcijai. Taču pret TEC -2 vērienīgo rekonstrukciju iebilst biomasas ražotāji un vides organizācijas, norādot, ka gāzi izmantojošā jaudīgā TEC-2 pēc rekonstrukcijas faktiski neatstās vietu zaļajai enerģijai. Vairākas ar šķeldas biznesu saistītas asociācijas, kā arī vides un zaļo ideju paudēji lūdza ERAB finansējuma piešķiršanu vismaz atlikt, lai objektīvi izvērtētu, vai Latvijā piemērotāka nebūtu biomasas stacijas būvniecība.
Vienlaikus Eiropas Komisija (EK) atļāva Latvijas valstij sniegt atbalstu jaudas maksājumu veidā Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai.
Latvija Liepājas cietā kurināmā elektrostacijas projektu EK iesniedza pērn decembra sākumā. EK norāda, ka projekts paredzēts Latvijas enerģijas ieguves avotu dažādošanai, un tajā var izmantot cieto kurināmo, piemēram, ogles vai biomasas maisījumu. Valsts atbalsts var izpausties kā konkursa kārtībā piešķirts tiešais grants, kura uzvarētājam ir pienākums nodrošināt elektrostacijas darbību vismaz 6000 stundas gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
