Lai gan daļai cilvēku konkursa "Radām novadam" komandas nosaukums "Purvu bridēji" varētu asociēties ar Rūdolfa Blaumaņa noveli, tomēr viens no komandas dalībniekiem – Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas doktorantūras students Kristaps Lamsters – smej, ka ar šo Latvijas literatūras klasikas darbu viņiem nekāda sakara gan nav un nosaukums jāinterpretē tiešā, nevis pārnestā nozīmē.
LU studenti iesaistījušies sacensībās "Radām novadam", kuru laikā viņiem jārada Madonas novadam pēc iespējas augstāks ekonomiskais pienesums.
Ar sniega kurpēm pa purviem
Kristaps lepni stāsta, ka gan viņš, gan pārējie komandas dalībnieki ir "Ģeogrāfijas mafijas" biedri. "Mums ir sava himna. Vieni no zīmīgākajiem himnas vārdiem ir: "Es miera dzīvi neatzīstu, kas laime ir, to meklēšu." Man liekas, ka tā frāze diezgan labi raksturo ģeogrāfus un ģeologus. Mums iekšā ir tāds nemiera gars, kas mūs dīda doties dabā un arī parādīt citiem cilvēkiem tās dabas vērtības Latvijā, kas ir diezgan unikālas," aizrautīgi skaidro students.
Kristaps ar komandas biedriem konkursā "Radām novadam" iesaistījies vien pirms pāris mēnešiem – ziemas izskaņā. Jaunieši startē ar ideju veidot informatīvos pārgājienus purvos ar specializētiem apaviem. "Specializētie apavi palīdz gan cilvēkiem drošāk pārvietoties pa purvu, gan sagādā nebijušu pieredzi," par sniega kurpēm, ar kurām var pārvietoties arī pa purvu, klāsta Kristaps. "Paplašinās to cilvēku skaits, kuri var doties pārgājienos. Ja iet ar gumijas zābakiem, tad ir, kā ir –, ir pietiekami daudz vietu, kurās var iegrimt." Ar specializētajām kurpēm palielinās pēdas laukums, kas rada mazāku spiedienu uz virsmu, un cilvēks negrimst tajā iekšā.
"Cilvēki pat nevar iedomāties, kāda ir pieredze staigāt purvā ar šīm kurpēm. Tas ir pilnīgi citādāk nekā ar zābakiem," uzsver students. "Brišana un pārgājieni – tās ir lietas, ar ko mēs nodarbojamies, kas mums patīk, bet ideja par sniega kurpju izmantošanu ir aizgūta no igauņiem," skaidro Kristaps. "Vispirms nāca ideja, tad sākam meklēt iespējas. Izrādās, ka iespēju bija diezgan daudz. Visā Latvijā notiek dažādi konkursi."
Latvija – purvu zeme
"Purvos ir daudz, ko pētīt. Tiek pētīti kūdras nogulumi un tajā esošie putekšņi, augu atliekas, pēc tā var rekonstruēt veģetāciju – to, kāda tā Latvijā ir bijusi pēdējos 10 000 gadu. Veģetāciju, klimatiskos apstākļus, visu klimatisko vēsturi šajā laika posmā," entuziasma pilns ir jaunais uzņēmējs. Tieši Madonas novadā, no kura startē komanda, atrodas arī daļa Teiču dabas rezervāta, kur savukārt ir lielākais purvs Latvijā – Teiču purvs. Kā norāda Kristaps, tur šobrīd ir lieguma zona, taču vasarā gida pavadībā būs iespējams turp doties. Bez Teičiem Madonas novadā ir daudz citu purvu, tostarp Lubānas ezera mitrājs.
"Madonas un citos Latvijas novados ir pietiekami daudz purvu. 10% no Latvijas teritorijas aizņem kūdras ieguves vietas, purvi nedaudz mazāk, jo daži padomju laikā meliorēti un atmežoti. Un 20% no visiem purviem ir valsts dažāda veida aizsardzībā, tas ir ļoti liels cipars!" uzsver doktorants.
Komandas mērķis ir piedāvāt pārgājienus plašam cilvēku lokam, sākot no skolēniem, beidzot ar korporatīvajiem klientiem. Taču šis piedzīvojums būs pieejams nelielām grupām, kā norāda Kristaps, līdz 15 cilvēkiem. Lai gan jaunieši startē no Madonas novada un sākumā plānots, ka visi pasākumi notiks tur, "Purva bridēji" vēlas attīstīt sava uzņēmuma darbību arī ārpus novada. "Visā Latvijā ir skaisti purvi, mēs paši gribam izbradāt pēc iespējas vairāk," skaidro jaunais uzņēmējs.
"Es domāju, ka šī ideja ir tikai sākums visam. Latvijā dabas bagātību ir daudz. Tieši purvi ir tā lieta, kas interesē tūristus. Igaunijā šis tūrisms ir ļoti attīstīts, arī tajā piesaistot ārzemniekus," turpina Kristaps. "Jādodas pārgājienos ne tikai pa purviem, bet jāapskata arī citi objekti Latvijā, kam pievērsta nepietiekama uzmanība: ūdenskritumi, dažādi iežu atsegumi, alas, dižakmeņi." Jauniešu plānos ir piesaistīt arī citus ekspertus, kas pārgājienus varētu padarīt vēl izglītojošākus, piemēram, biologus.
Līdz šim komanda iegādājusies sniega kurpes sev, tāpat izmēģinājusi Latvijā ražotās "Baltu" sniega kurpes un sarīkojusi pasākumu Ogrē, kurā tika apvienota riteņbraukšanu ar brišanu purvā. Tagad jauniešiem priekšā pasākumu plānošana Madonas novadā, taču līdz tam viņiem jānodibina uzņēmums un jāpiesakās Madonas novada konkursā, kur jaunieši cer iegūt grantu, lai iepirktu sniega kurpes.
Komanda sākumā plāno iepirkt 10-15 sniega kurpju pārus un tikpat pāru trekinga nūju, kam būtu jāuzliek speciāli uzgaļi, lai negrimtu purvā. Viens šādu īpašo apavu pāris izmaksā aptuveni 100 eiro, savukārt viens nūju pāris – vairāki desmiti eiro. Jaunieši cer, ka ekipējuma iegādei varētu saņemt finansējumu Madonas novada konkursā un konkursā "Radām novadam", taču, ja tas neizdosies, tad gatavi ieguldīt arī savu finansējumu.
Plānots iegādāto ekipējumu izmantot arī ziemā, rīkojot pārgājienus pa sniegu.
Bez Kristapa Lamstera komandā vēl darbojas LU ĢZZF maģistratūras students Kristaps Kiziks, LU ĢZZF bakalaura studente Alise Ķepīte un Dr.ģeogr., Asoc. prof. LU un vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.
"Radām novadam" ir augstskolu studentu komandu konkurss, kura ietvaros katra komanda sevis izvēlētā novadā divu gadu laika cenšas radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, radot jaunas darbavietas un piesaistot finansējumu dažādiem biznesa un sociāliem projektiem.
Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
Konkursa noslēgumā – 2016.gada vasarā – žūrija vērtēs padarīto, proti, darba vietas, piesaistīto finansējumu un citus iesaistīto novadu ieguvumus. Kopējais konkursa balvu fonds ir 50 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
