"Droši vien neviens pirms pieciem gadiem negaidīja, ka šprote šobrīd pietiekami labi attīstītās un tās pārdošanas apmēri Japānā arvien pieaug. Protams, tās pārdošanas apmēri Japānā vēl ir tālu no apmēriem tradicionālajos tirgos, bet turpina stabili augt. (..) Zivju patēriņš ir augsts, šprote ir interesants produkts un garšas īpašību ziņā atgādina japāņu delikatesi, tāpēc japānis, pamēģinot šproti, labprāt pērk to vēl. To mēs tagad redzam," sacīja Šmits, piebilstot, ja kādreiz Latvijas zivrūpniekiem Japānā bija viens produkcijas izplatītājs, tagad ir četri.
Vienlaikus LZS prezidents atzina, ka tikai laiks rādīs, cik lielā mērā šprotu patēriņš Japānā var augt. "Vienā brīdī tur būs kaut kāds slieksnis sasniegts, bet, cik tas ir augsts, mēs nezinām - to var parādīt laiks," sacīja Šmits.
Tāpat Šmits piebilda, ka Latvijas zivrūpnieki turpina izzināt arī Ķīnas tirgus kapacitāti. "Mēs zinām, ka tradicionālos Ķīnas veikalos konservi nav īpaši pieejami. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka viņiem patīk viss, kas šobrīd nāk no Eiropas Savienības (ES), viņi izmēģina daudz ko jaunu. Vidējam patērētājam Ķīnā ir līdzekļi, viņš tiecas uz elitārāku produktu patēriņu, kāda būs iespējamība, redzēsim," sacīja Šmits, piebilstot, labi būtu, ja 1% Ķīnas iedzīvotāju patērētu Latvijas zivrūpnieku produkciju, taču ir nepieciešami pāris gadi, lai noskaidrotu, vai tas izdosies.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas zivrūpnieki strādā arī pie citiem tirgiem, piemēram, pie tā, lai sāktu eksportu uz Dienvidkoreju. Taču ir virkne valstu, kur uzņēmumiem nav nokārtoti sertifikāti, lai varētu sākt nopietnas biznesa sarunas. "Diezgan neapgūta teritorija mums ir Latīņamerika, Dienvidamerika, Brazīlija, Argentīna un citas reģiona valstis. Tur mums joprojām ir problēmas saskaņot sertifikāciju, jo 'šis valstis aizstāv savu tirgu. (..) Taču mūsu Pārtikas un veterinārais dienests strādā pie tā, lai visi sertifikātu saņemtu, kas ir būtiski," sacīja Šmits.
Viņš piebilda, ka jau piecus gadus Latvijas zivrūpnieki brauc uz starptautiskajām izstādēm Rietumeiropā un aktīvi strādā pie šprotu izplatīšanas ārpus tradicionālajiem eksporta tirgiem, ko agrāk nedarīja tāpēc, ka tradicionālajos tirgos bija liels pieprasījums pēc šprotēm un maksātspējīgi klienti. Savukārt izejvielas bija pieejamas ierobežotā daudzumā. "Pēdējos gadus pirms ģeopolitikās krīzes ar Krieviju mums bija problēma dabūt pietiekami daudz izejvielas, lai saražotu apmēru, ko pasūta. Attiecīgi, šprotes izplatība ārpus tradicionālā tirgus nebija īsti reāla, jo mēs nevarētu nodrošināt tādus apjomus," viņš sacīja.
Ziņots, ka Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" 4.jūnijā noteica aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Iemesls produkcijas ievešanas aizliegumam bija veterināro un sanitāro prasību pārkāpumi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jūlijā paziņoja, ka Latvijas zivrūpnieki ir novērsuši "Rosseļhoznadzor" konstatētās neatbilstības, ko PVD norādīja arī Krievijai nosūtītajā atbildes ziņojumā. Krievija pagaidām nav paziņojusi par plāniem atcelt importa aizliegumu.
Līdz ar to Latvijas zivrūpniekiem ir aktuāli jaunu Krievijas alternatīvu tirgu meklējumi.
LZS biedri ir desmit Latvijas zivju konservu ražotāji. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 140 miljonus eiro. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu LZS ražošanas un eksporta apmēri pieauga par 12%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
