Laikraksts norāda, ka AS "Latvenergo" jaunie elektrības tarifi saistītajiem lietotājiem - mājsaimniecībām un mazajiem/vidējiem uzņēmumiem, kas stāsies spēkā no 1.aprīļa un kuru vidējais kāpums būs ap 30%, turpina izraisīt sabiedrībā plašu reakciju. Arvien vairāk patērētāju, pat mājsaimniecības, meklē alternatīvas "Latvenergo".

"Dienā pie mums vēršas vidēji ap 50-100 mājsaimniecību, kas interesējas par iespēju mainīt elektrības piegādātāju. Nespējam visiem potenciālajiem klientiem telefoniski uzreiz atbildēt, tāpēc esam izveidojuši pieteikšanās iespēju mūsu mājaslapā. Pie mums vēršas arī uzņēmumi - 21. februārī dažu stundu laikā mūsu mājaslapā bija reģistrējušies 35 jauni uzņēmumi un 15 bija piezvanījuši pa telefonu," DB stāstīja SIA "Enefit" rīkotājdirektors Jānis Bethers.

"Enefit" sola, ka uzņēmums, izvēloties slēgt līgumu ar "Enefit" par elektroenerģijas šā brīža fiksēto cenu, ietaupīs no četriem līdz sešiem procentiem atkarībā no patēriņa rakstura un pieslēguma veida. "Ja klientu elektroenerģijas cena ir piesaistīta vairumtirdzniecības cenai, tad ietaupījums nav fiksēts, taču, ja velk paralēles ar 2010.gada vairumtirdzniecības cenām, tad pavasara periodā cenu starpība sasniedza 30%," stāstījis Bethers.

Lai labāk izvērtētu un salīdzinātu "Latvenergo" un "Enefit" piedāvājumus, DB palūdza konkrēta uzņēmuma, kas līdz šim ir darbojies regulētajā tirgū, mēneša elektrības patēriņu. Savus pēdējo trīs mēneša elektrības patēriņa datus DB piekrita sniegt SIA "Dārzaugu idille" divu veikalu līdzīpašnieks Mārtiņš Reinis, kurš, izdzirdot par AS "Latvenergo" jaunajiem tarifiem, piebilda, ka ir neiespējami gandrīz 40% lielu tarifu kāpumu uzlikt kā uzcenojumu savu veikalu precēm. Salīdzinošo piedāvājumu no SIA "Enefit" DB saņēma pāris stundu laikā, un tā piedāvāja SIA "Dārzaugu idille" par 5,3% lētāku elektroenerģiju nekā to paredz jaunais AS "Latvenergo" tarifs. Līdz ar to, ja starp jauno un veco "Latvenergo" tarifu elektrības cenas pieaugums ir 38%, tad, slēdzot līgumu ar "Enefit", pieaugums būtu nepilni 33%. DB atgādina, ka regulētajā tarifā bez elektroenerģijas cenas ir vēl divas nemainīgas komponentes - neatkarīgi no tā, kāds elektrības pārdevējs tiek izvēlēts. Tās ir tīkla tarifs - 35,10 lati par megavatstundu ar kāpumu par 23,8% un obligātā iepirkuma komponente 11,7 lati par megavatstundu (iepriekš 11,5 lati par megavatstundu).

"Nav nekādu fizisku vai tehnisku ierobežojumu tam, cik daudz Latvijas klientu mēs varētu pārņemt," skaidroja Bethers. Ar mājsaimniecību pārņemšanu gan neesot tik vienkārši, jo "Sadales tīklam nav automatizētas datu apmaiņas sistēmas". "Līdz ar to, ja mēs dienā pieprasītu 10 tūkstošus jaunu klientu, šī sistēma uzkārtos," piebilda Bethers.

"Latvijā kopš 2008.gada nevienam dzīvoklim nav neviena ierobežojuma mainīt elektrības tirgotāju. Ja kāds apgalvo ko citu vai lokās ar izdomājumiem, zini - tam nav taisnība!" DB sacīja AS "Latvenergo" Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis. Taču tālākā "Latvenergo" atbilde uz to, kāda ir uzņēmuma stratēģija, lai nezaudētu klientus, ir ļoti formāla, ko sniedza uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss: "Elektroenerģijas tirgū Latvijā jau kopš 2008.gada ir reāla konkurence. Atšķirībā no Igaunijas, kur joprojām ap 70% klientu elektrības tirgus ir slēgts, Latvijā tirgus darbojas jau nepilnus trīs gadus. Tādēļ klientiem ir izvēles iespējas, ko paredz atvērta elektrības tirgus nosacījumi. Tirgus klienti - parasti konkursu veidā - izvēlas komersantu, kas piegādās elektroenerģiju. AS "Latvenergo" no pirmās liberalizētā tirgus dienas ir piedalījies šādos konkursos un noslēdzis teju 1300 līgumus, kas attiecas uz 95% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Dalību konkursos turpināsim, jo mums Latvijā nav ekskluzīvu elektroapgādes tiesību, taču esam pārliecināti par sava piedāvājuma konkurētspēju".

Pēc regulēto tarifu pacelšanas jaunā cena ir vairāk vai mazāk vienādota ar elektrības tirgus cenām, līdz ar to arī Latvijas elektroenerģijas patērētājiem varētu augt interese par brīvo elektrības tirgu, norāda DB. Tomēr tirgus Latvijā ir ļoti mazs - tajā ir tikai divi publiskie elektroenerģijas pārdevēji. No biznesa viedokļa elektroenerģijas pārdevējiem interesantāki ir lielie klienti, kas mēnesī elektrībai tērē simtiem tūkstošus vai miljonus latu - par tiem notiek sīva konkurence starp "Enefit" un "Latvenergo", kamēr par regulēto tirgu, īpaši mājsaimniecībām, lielas intereses acīmredzot nav.