Latvija panākusi mazāku akcīzes pieaugumu degvielai

Briselē notikušās Eiropas Padomes Nodokļu jautājumu darba grupas sēdē atbalstīts Latvijas FM sagatavotais un aizstāvētais variants. Šo speciālistu līmenī panākto atvieglojumu politiskajā līmenī paredzēts akceptēt aprīlī Eiropas Savienības (ES) Ministru padomes Ekonomikas un finansu lietās sanāksmē (ECOFIN), apgalvoja Melnace.

Kā ziņots, saskaņā ar ES direktīvu "2003/96/EC" Latvijai, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir jāievieš jaunas akcīzes nodokļa likmes energoproduktiem un elektrībai.

Iepriekš atbilstoši mūsu valsts likumam par akcīzes nodokli naftas produktiem dīzeļdegvielai akcīzi bija plānots celt par 30 latiem, līdz 130 latiem, par 1000 litriem, bet bezsvina benzīnam nemainīt likmi - 160 latus par 1000 litriem.

Kā norāda FM, šādu situāciju neizdosies saglabāt, jo neīstenojas iepriekš cerētais, proti, mainījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs akcīzes likmi regulējošās direktīvas - vecā "92/82/EEC" zaudēja spēku 2004.gada 1.janvārī, bet jaunā direktīva "2003/96/EC" tagad tiek grozīta, un projektā paredzēts, ka arī jaunajām dalībvalstīm ar 1.maiju jāievieš ES minimālā akcīzes likme, kas ir krietni lielāka nekā Latvijas ieplānotā.

EK praksē, salīdzinot nodokļu likmi nacionālajā valūtā un eiro, pieņemts izmantot attiecīgā gada oktobra kursu. Pērn tas bija 64,95 santīmi par eiro, līdz ar to likmes būtu jāpalielina līdz 159 latiem dīzeļdegvielai un līdz 186 latiem bezsvina benzīnam.

EK tomēr norādījusi, ka Latvijas īpašajā situācijā varētu izmantot valūtas kursu vidēji 2002.gada decembrī. Pamatojums šāda kursa izvēlei ir tāds, ka 2002.gada 13.decembrī Kopenhāgenas galotņu tikšanās laikā Latvija beidza sarunas par iestāšanos ES. Šajā gadījumā valūtas kurss Latvijai akcīzes nodokļa likmes noteikšanai būtu izdevīgāks jeb 60,49 santīmi par eiro.

Piemērojot šo valūtas kursu, nodokļa likme dīzeļdegvielai un petrolejai būtu jānosaka 148 lati par 1000 litriem un svinu nesaturošam benzīnam - 174 lati par 1000 litriem no 2004.gada 1.maija.

FM ir saņēmusi informāciju, ka direktīvas projekts ir pārrunāts ar EK pārstāvjiem 2004.gada 5.februārī. Direktīvas projektu pirmo reizi paredzēts skatīt ES Ministru padomes darba grupas sēdē 2004.gada 12.februārī.

Projekts paredz papildinājumus direktīvā "2003/96/EC" attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pagaidu nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu energoproduktiem un elektrībai. Papildinājumi attiecas arī uz Latviju.

Latvija pieprasīja EK atsevišķu pārejas periodu un atkāpes direktīvas "2003/96/EC" ieviešanai. Komisija visumā ir ņēmusi vērā Latvijas pieprasījumu par atsevišķiem pagaidu nodokļa atbrīvojumiem vai samazinājumiem un atbalstījusi viedokli, ka Latvijai būtu piešķirams noteikti pārejas periods minimālās nodokļa likmes saskaņošanai.

Direktīvas projektā Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa likmes palielināšanai dīzeļdegvielai un petrolejai: līdz 2004.gada 1.maijam - lai ieviestu likmi 245 eiro (148 latus) par 1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim - lai ieviestu likmi 274 eiro (183 latus) par 1000 litriem, līdz 2011.gada 1.janvārim - lai ieviestu likmi 302 eiro (202 latus) par 1000 litriem, un līdz 2013.gada 1.janvārim - lai ieviestu likmi 330 eiro (221 latu) par 1000 litriem. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

Savukārt akcīzes nodokļa likmes palielināšanai svinu nesaturošam benzīnam dots pārejas periods: līdz 2004.gada 1.maijam - lai ieviestu likmi 287 eiro (186 latus) par 1000 litriem, līdz 2008.gada 1.janvārim - lai ieviestu likmi 323 eiro (216 latus) par 1000 litriem, līdz 2011.gada 1.janvārim - lai ieviestu likmi 359 eiro (240 latus) par 1000 litriem. Arī šis pārejas periods atbilst Latvijas prasībām.

Latvijai paredzēts pārejas periods akcīzes nodokļa likmes saskaņošanai degvieleļļai (mazutam), kuru izmanto siltuma ražošanai, līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Latvija pieprasīja pastāvīgu atkāpi šai normai, taču EK kategoriski noraida jebkuru prasību pastāvīgai atkāpei. FM iesaka akceptēt EK pozīciju.

Direktīva "2003/96/EC" paredz nosacījumu, ar kuru dabasgāzi var atbrīvot no nodokļa līdz 2013.gadam, ja konkrētajā dalībvalstī 2000.gadā daļa dabasgāzes gala enerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15%, un tā kā Latvijai izpildās šis nosacījums - Latvijai 2000.gadā daļa dabasgāzes gala enerģijas patēriņā bija 11%, tad Latvijai nav nepieciešams īpašs pārejas periods dabasgāzes atbrīvošanai no nodokļa.

Tomēr attiecībā uz pagaidu nodokļa nepiemērošanu (jeb Latvijā - nodokļa atmaksai) apkurei un siltā ūdens sagatavošanai izmantotajam mazutam, kā arī uz pagaidu nodokļa nepiemērošanu dabasgāzei, pēc FM domām, Latvijai vajadzētu rezervēt tiesības līdz piešķirto pārējas nosacījumu beigām, nepieciešamības gadījumā lūgt pagarinājumu minimālās nodokļa likmes ieviešanai, kas ir saistīts ar specifisko situāciju Latvijā ar mazutu un dabasgāzi.

Direktīvas projektā arī paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa elektrībai saskaņošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Šis pārejas periods atbilst Latvijas pieprasītajam periodam.

Vēl direktīvas projektā paredzēts Latvijai pārejas periods akcīzes nodokļa oglēm un koksam saskaņošanai līdz 2009.gada 1.janvārim, taču ar 2007.gada 1.janvāri nodokļa likmei ir jāsasniedz 50% no ES minimālās likmes. Šis pārejas periods par vienu gadu neatbilst Latvijas pieprasītajam periodam, jo Latvija to pieprasīja līdz 2009.gada 31.decembrim. Taču, pēc FM speciālistu domām, ir akceptējama EK pozīcija.

Direktīvas projektā paredzēts Latvijai piešķirt tiesības piemērot samazinātu nodokli vai atbrīvojumu energoproduktiem un elektrībai vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem.

FM norāda, ka Latvija prasīja piemērot pastāvīgu samazinātu nodokli vai atbrīvojumu visiem pasažieru transportlīdzekļiem. Taču EK norāda uz to, ka direktīva pieļauj šādu atbrīvojumu tikai energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju un trolejbusu.

Līdz ar to Latvijas papildu pieprasījums tika reducēts uz vietējiem sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem. Taču šajā gadījumā neesot skaidrs, ko nozīmē vietējie sabiedriskie pasažieru pārvadājumi, piemēram, vai pie tādiem var pieskaitīt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem lauku teritorijās, starppilsētu pārvadājumus un citus Latvijas vietējos pārvadājumus, norāda FM.

EK ir norādījusi - gan ES vietējo sabiedrisko pasažieru pārvadājumu definīcija nepastāv, direktīva pieļauj atbrīvot no nodokļa to degvielu, ka tiek izmantota pilsētas un piepilsētas transportā. Latvijas gadījumā atklāts un aktuāls ir jautājums par pārvadājumiem starp apdzīvotām vietām lauku rajonos.