Latvija prasīs atlikt ES benzopirēna normu spēkā stāšanos kūpinātai gaļai  (32)

Savukārt pēc tam paredzēts aicināt samazināt normas kaitīgo vielu apmēriem Latvijā ražotajos gaļas kūpinājumos.

"Mēs jau strādājam pilnā jaudā ar visām iespējamajām Latvijas institūcijām, kuras šeit varētu kā palīdzēt - Zemkopības ministriju (ZM), Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un institūtu BIOR. Šobrīd mēs vācam analīzes datus, gatavojam pamatojumu, un tad mēs sāksim vākt arī datus par citām valstīm un viņu produktiem," sacīja Šmits. Viņš piebilda, ka datu vākšanu turpināsies ilgāku laiku, taču sākotnējais situācijas novērtējums gaidāms jau nākamās nedēļas sākumā.

Viņš norādīja, ka pirmais solis būs, balstoties uz jaunākajiem datiem, pagarināt pārejas periodu līdz jaunās normas stāsies spēkā, lai būtu ilgāks laiks produkcijas analīzes veikšanai. Tādējādi vēlāk ar pamatotiem pierādījumiem ilgtermiņā iecerēts panākt tādas Eiropas Komisijas normas, lai Latvijas ražotāji arī turpmāk varētu realizēt produkciju kā līdz šim - ar tai piemītošo garšu un īpatnībām.

"Lai to sasniegtu, nu tur ir vairāki etapi. Viens etaps ir iegūt laika pagarinājumu. Tur ir vajadzīgi vairāki augstas ticamības zinātniski pierādījumi, pētījumi - pārtikas groza pētījums, iekārtu pētījums, tehnoloģiju pētījums un tā tālāk, uz kuru pamata mēs varam pierādīt savu taisnību. Tas prasa laiku, un ne visu var izdarīt līdz 1.septembrim, kad mums ir regulas datums," sacīja Šmits.

Paralēli plānots meklēt atbalstu arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur varētu būt līdzīgas problēmas, lai kopīgi virzītu problēmu izskatīšanai Eiropas Komisijā. "Viens ir šie te pierādījumi, otrs ir sabiedrotie. Bez sabiedrotajiem arī šo lietu nevarēs atrisināt, līdz ar to mēs intensīvi strādāsim pie tā, lai mums būtu maksimāli daudz sabiedroto šajā jautājumā Eiropas Savienībā," sacīja LZS prezidents.

Pēc Šmita teiktā, šoreiz cīņa nav par vienu ražotāju vai produktu grupu kā bija situācijā ar nesamērīgām normām attiecībā uz šprotēm, bet par dzīvesveidu kopumā. "Mēs gribam arī turpmāk baudīt tādus produktus, kādus esam baudījuši katru dienu," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka ZM uzdevusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam BIOR kopā ar PVD un ražotājiem darba grupā izvērtēt iespējas samazināt kaitīgās vielas Latvijā ražotajos gaļas kūpinājumos. Plānots veikt pētījumu, situācijas detalizētu analīzi ar pierādījumiem, kāpēc Latvijai vajadzētu samazināt normas attiecībā uz kaitīgo vielu apmēriem Latvijā ražotajos gaļas kūpinājumos, lai tālāk runātu ar Eiropas Komisiju.

Šogad 1.septembrī stāsies spēkā jaunas prasības kūpinātas gaļas un zivju ražošanā un saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu tiks piemērota jauna benzopirēna norma attiecībā uz kūpinātu gaļu un tās produktiem, kā arī kūpinātām zivīm un kūpinātiem zivju produktiem. Izņēmums būs šprotes, kurām benzopirēna normas paliks iepriekšējā līmenī.

Atļautā benzopirēna norma kilogramā produkcijas tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa kilogramā produkcijas tiks samazināta no 30 līdz 12 mikrogramiem.

Tāpat ziņots, ka, piemēram, gaļas izstrādājumu ražotājs "Rubeņi" plāno pārtraukt ražošanu saistībā ar jauno Eiropas Savienības prasību stāšanos spēkā.

Arta Goba, +371 67088635, eko_zinas@bns.lv