Nepieciešams pamazām izskaust virsstundas kā ikdienas darba pagarinājumu, saprotot, ka tas ir tikai īpašos ārkārtas gadījumos piemērojams risinājums, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
LDDK kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālā partnere likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par vairumu Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā - konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu.
Menģelsone atzina, ka darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Viņa norādīja, ka daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.
"Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba.
Tostarp LDDK uzskata, ka virsstundu darba apmaksai līdzīgi kā citās Baltijas un Eiropas Savienības valstīs jābūt nevis 100%, bet 50% apmērā no pamatalgojuma likmes, kā arī darba devējam un darbiniekam jābūt iespējai arī individuāli vienoties par virsstundu kompensēšanu papildu atpūtas laika veidā. Šādā veidā LDDK arī vēlas uzsvērt, ka nepieciešams pamazām izskaust virsstundas kā ikdienas darba pagarinājumu, saprotot, ka tas ir tikai īpašos ārkārtas gadījumos piemērojams risinājums," sacīja Menģelsone.
Tāpat LDDK sagaida turpmāku konstruktīvu dialogu Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ietvaros par Darba likuma normām, kuras paredz, kādos gadījumos darbinieka - arodbiedrības biedra - atbrīvošana no darba saskaņojama ar arodbiedrību.
LDDK uzsver, ka grozījumi Darba likumā ir vitāli nepieciešami tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
