Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir pārliecināts, ka Baltijas valstu dzelzceļa projekts „Rail Baltica II” varētu tikt realizēts 2025.gadā. Ministrs piektdien LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!” arī norādīja, ka šis projekts ir labs veids kā integrēties kopējā Eiropas transporta jomā, kur pašreiz Latvija esot izolēta.
"Ir pārliecība, ka projekts tiks realizēts, jo savienojums ar Eiropu arī ar dzelzceļu mums ir ļoti nepieciešams. Šis ir tāds reāls integrācijas pasākums, lai mēs integrētos kopējā Eiropā. Mēs šobrīd runājam par perspektīvu, kas ir pēc 12 gadiem - ja šis projekts tiek veiksmīgi īstenots, tad 2025.gads ir tas brīdis, kad šis pasākums sāks darboties," norādīja ministrs.
Ministrs arī uzsvēra, ka "Rail Baltica II" varētu pārņemt daļu kravu, kas tagad tiek vestas pa autoceļiem, tādējādi būtiski samazinot to noslogojumu. Šajā koridorā varētu pārvadāt 10 miljonus tonnu kravu.
"Tas ir sākotnējais pieņēmums, ka kravas, kas šobrīd tiek transportētas ar automašīnām varētu tikt pārvietotas pa dzelzceļu. Protams, ir runa, ka varētu būt arī papildus kravas, ja šī infrastruktūra tiek izveidota no Ziemeļreiropas, no Somijas,” norādīja Matīss.
Matīss intervijā arī norādījis, ka Latvija saskaņā ar privātās un publiskās partnerības principu varētu risināt satiksmes problēmas pie Ķekavas, kas varētu būt jauns infrastruktūras projekts, lai gan valstī kopumā prioritārs uzdevums ir jau esošo valsts autoceļu remonts.
Runājot par Vecpiebalgas ceļu problēmu, Matīss atzina , ka: „tādā stāvoklī, kā ceļa posms Cēsis - Madona Vecpiebalgā, ir vēl aptuveni 4000 kilometru Latvijas ceļu, tostarp Pāvilostā, Rucavā un citās Latvijas vietās. Tas nav normāli un es piekrītu, ka situācija ir jārisina pēc iespējas ātrāk, taču ārkārtas stāvokļa izsludināšana neko šī ceļa labā nemainīs".
Portāls "Delfi" jau informēja, ka apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu "Rail Baltica II", ceturtdien Baltijas valstu transporta ministri parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
Dokumentā pausta pušu apņemšanās "Rail Baltica II" kopuzņēmumā aicināt kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties arī Polijai un Somijai, un līdz šā gada jūlija beigām sagatavot kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus. Lai šo mērķi minētajā laika periodā būtu iespējams sasniegt, ministri nolēma tuvāko mēnešu laikā tikties Igaunijā, uz šo pasākumu uzaicinot arī Polijas un Somijas ministrus - tikšanās laikā būtu jāvienojas par "Rail Baltica II" kopuzņēmuma dibināšanas galvenajiem aspektiem.
Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts un Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs deklarāciju parakstīja ikgadējās Baltijas valstu transporta ministru tikšanās laikā, kas šogad notika Rīgā.
"Rail Baltica" projektā ES valstis varēs pretendēt uz finansējumu detalizētai izpētei sliežu ceļu savietojamībai, līnijas būvniecības darbiem, kuri sāksies pirms 2020.gada, kā arī savienojumu būvēšanai ar ostām un lidostām.
Iepriekšējas aplēses liecin, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija pieļāvusi līdzfinansēt 85% no kopējām projekta izmaksām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
