Protams, ir jautājums, vai kāds šobrīd, liekot roku uz sirds, var pateikt, kad šo projektu varētu īstenot. Savulaik tika minēts, ka tas notiks 20 - 25 gados. Nu jau kāds strēķis ir pagājis. Sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu visu triju Baltijas valstu ministri parakstīja jau pirms 12 gadiem. Patlaban Satiksmes ministrija informē, ka tiek gatavots iepirkums, lai veiktu Rail Baltica izpētes otro posmu. Tās viens no galvenajiem uzdevumiem ir veikt līnijas trases sasaisti ar teritoriju plāniem un noteikt maršruta precīzu novietojumu. Novērtēs arī plānotās darbības ietekmi uz vidi. Skaidrs, ka bez Eiropas naudiņas tādu ieceri neīstenot. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs spriež, ka Eiropas kopējā telpā ir krīze, tāpēc vēl nevar zināt, cik tā būs devīga šī projekta atbalstam. Bet kaut lēnām, darbība mērķa Rail Baltica virzienā notiek, un Salacgrīvas novadam ar to ir jārēķinās.
Ministrijas vēstulē norādīts, ka gan Salacgrīvas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, gan teritorijas plānojumā nepieciešams attēlot plānoto Rail Baltica līniju. Plānojumā jānosaka arī dzelzceļa līnijas attīstībai nepieciešamais koridors, bet teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos jānosaka, ka šajā teritorijā atļauts pabeigt pirms plānojuma apstiprināšanas sākto likumīgo darbību. Nav atļauts veikt saimniecisko vai cita veida darbības, kas var traucēt dzelzceļa līnijas būvniecībai. Teritorijā atļauta attīstība pagaidu statusā (īslaicīgas lietošanas būves) un tikai tad, ja nekustamā īpašuma īpašnieks piekrīt nepieciešamības gadījumā atbrīvot teritoriju no būvēm par saviem līdzekļiem un neprasa kompensēt teritorijas attīstībā ieguldīto. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka šobrīd ir vairāk nezināmā.
Lai iestrādātu novada attīstības stratēģijā ministrijas prasīto, būs jāuzdod vēl daudz jautājumu. Tāpēc arī nav īsti skaidras atbildes, vai Rail Baltica novada cilvēkiem būs ieguvums. Ja tas būs tikai ātrvilciens, kas 2 reizes dienā izskrien cauri novada teritorijai posmā starp Rīgu un Tallinu labākajā gadījumā piestājot tikai Pērnavā, tad ieguvumu nekādu. Savulaik gan spriests, ka, iespējams, izbūvēs nobrauktuves un tad šo līniju varētu izmantot arī pasažieru un kravas vilcieni. "Tā būtu iespēja ostas attīstībai, jo šobrīd tās kapacitāte ir maksimāli sasniegta, iegūtu arī iedzīvotāji, jo būtu atvieglota nokļūšana līdz galvaspilsētai," spriež D. Straubergs.
Nav gan šaubu, ka būs arī zaudējumi. Satiksmes ministrijas vēstulē jau uzsvērts, ka šajā teritorijā nav paredzēta cita veida kā dzelzceļa līnijas attīstība. Otrs - cilvēki jau šeit dzīvo. Kas notiks ar viņu īpašumiem, mājām u.tml.? Padzirdējusi, ka arī pašvaldības vadītāja īpašums Avoti Salacas krastā varētu būt iecerētā dzelzceļa koridora ceļā, jautāju par viņa sajūtām.
"Protams, mani tas neiepriecina. Šo māju nopirku no dzejnieces Dainas Avotiņas, Te Imants Ziedonis kokus stādījis, es baudu klusumu un mieru. Gan jau būs kompensācijas, bet nevar jau kompensēt to, ka nepiepildīsies mans sapnis kādreiz ar dēlu dēliem aiziet uz Salacu pamakšķerēt... Tās, protams, ir emocijas un, ja vajadzēs, tam būs jātiek pāri," - teic novada domes priekšsēdētājs. Projektā novērtēs arī plānotās darbības ietekmi uz vidi.
Vairāk info pieejams šeit: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=467
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
