Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) studenti iesaistījušies sacensībās "Radām novadam", kuru laikā viņiem jārada Ludzas novadam pēc iespējas augstāks ekonomiskais pienesums.

"Mani interesē cilvēki, cilvēku grupas un lietas, kas saistās ar cilvēku motivāciju. Bizness ir blakus produkts… Es laikam esmu slikts uzņēmējs, jo neveidoju biznesu, lai gūtu peļņu," smej Ervīns. "Mēs komandā esam četri cilvēki, katrs spēcīgs savā jomā, tas ir gan labi, gan slikti," portālam "Delfi" atklāj jaunais uzņēmējs. Viņš procesu salīdzina ar deķi, kuru katrs velk uz savu pusi, taču beigās tas ir tik nostiepts, ka citiem var kalpot par tramplīnu – atspēriena punktu.

Idejas 'trīs vaļi'

Jauniešu biznesa ideju veido trīs posmi. Šobrīd viņi aktīvi strādā pie pirmās – laivu nomas ierīkošanas vietā, kur savienojas Mazais un Lielais Ludzas ezers. Zemes nomas līgums starp jauno uzņēmumu un Ludzas novada domi jau parakstīts.

Ervīns atklāj, ka nomas līgums noslēgts uz pieciem gadiem. Jauniešiem būs jāmaksā gan zemes nodoklis, gan īres maksa, taču uzņēmējs norāda, ka summa nebūt nav liela, jo izraudzītais zemes gabals ir tauvošanās zona, kurā nekāda apbūve nemaz netiek pieļauta.

Otrais idejas posms paredz ūdens atpūtas pasākumus, kurus plānots nodrošināt divās vietās. Vispirms tur, kur būs ierīkota laivu noma, un otru Ciblas novadā. Ervīns norāda, ka Lielais Ludzas ezers atrodas Ciblas novadā, tāpēc sadarbība šobrīd notiek ar diviem novadiem. Plānots, ka Ciblas novada pusē pie ezera varētu iekārtot kempinga vietu. Ar pašvaldības pārstāvjiem vēl noris pārrunas par noskatīto vietu, un jaunieši cer jau šovasar īstenot šo ideju.

Savukārt trešais posms, pie kura notiek aktīvs plānošanas darbs, ir iecere 2016.gada vasarā izveidot veikborda parku. Jau šobrīd jaunajiem uzņēmējiem notiek aktīva sadarbība ar "Whiteline Wake Features", kas nodarbojas ar veikborda parku izstrādi un ražo sertificētu aprīkojumu.

Ģeopolitiskā spriedze

Jaunieši nolūkojuši Latvijā ražotas "Sofijas laivas". Plānots, ka līdz aprīļa beigām jaunais uzņēmums iegādāsies vismaz trīs laivas, kas atradīsies laivu nomas punktā. Jaunieši lēš, ka ar trim laivām gan nepietiks, tāpēc sākuši rakstīt projektu, lai lūgtu Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu. Lai gan projekta iesniegšanas termiņš bija noteikts 1.aprīlis, komanda lūgusi pagarinājumu, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēl nav skaidrs, cik un kādas laivas būs nepieciešams iegādāties.

Ervīns atklāj, ka daļa tūristu iepriekšējos gados ieradušies no Krievijas. Piemēram, braucot no Maskavas uz Rīgu, tieši Ludza nereti bija pieturpunkts, kur ceļotāji no kaimiņvalsts apstājušies. Pēc sarunas ar Ludzas Tūrisma informācijas centru Ervīns norāda, ka šovasar Ludzu apmeklēs iekšzemes tūristi – galvenokārt ģimenes. Jaunajiem uzņēmējiem nācies koriģēt projektu - ja sākumā bija plānotas iegādāties kanoe laivas, tad šobrīd jaunieši vairāk sliecas pirkt kajakus. Uzņēmējs atklāj, ka ģeopolitiskās situācijas spriedze liks vēl mainīt iesniegšanai "Altum" sagatavoto projektu.

Nepieciešamais finansējums tāpat kā projekts sadalīts trīs posmos. Pirmajam posmam nepieciešams ap 12 000 eiro, šī summa jaunajiem uzņēmējiem jāiegulda līdz vasarai. Plānots, ka visi trīs projekta posmi izmaksās ap 100 000 eiro.

Ervīns atklāj, ka bez dažādiem klientu pievilināšanas knifiņiem neiztikt. Piemēram, ap laivas nomas vietu plānots izvietot geokešinga jeb slēpņošanas vietas, kas varētu piesaistīt šīs aktivitātes cienītājus. Tāpat plānots Mazā Ludzas ezera pludmalē izveidot pludmali, kurā varētu plīvot zilais karogs, kas liecinātu par starptautiskiem vides kvalitātes standartiem atbilstošu ezera ūdeni un pilnībā labiekārtotu pludmali.

'Rīdzinieki atbraukuši, ko gan viņi zina?'

Sarunas laikā Ervīnam zvana no Ludzas Bērnu un jauniešu centra, sadarbībā ar kuru plānots 25.aprīlī rīkot Lielo talku topošās laivu nomas apkārtnē. Plānots, ka diena tiks pavadīta, ne tikai veicot teritorijas sakopšanas darbus, kuros tiks izmantotas arī iegādātās laivas, bet arī iesaistot vietējos iedzīvotājus diskusijā par vietu, kur jaunieši plāno darboties. Tāpat laivas tiks izmantotas konkursos. Ervīns skaidro, ka 25. aprīlī plāno arī veidot RISEBA meistarklases, kur vietējie iedzīvotāji un augstskolas operatori veidos karti video formātā – ar 10 Ludzas "nevietām" un 10 Ludzas "vietām".

"Ļoti svarīgi ir iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar to, kas tur notiks. Būtu forši iesaistīt cilvēkus šīs vides pilnveidošanā. Mūsu interesēs ir neierobežot ludzāniešus, piemēram, mūsu interesēs nav uzbūvēt laivu nomu tur, kur vislabāk ķeras zivis," smej Ervīns. Jaunais uzņēmējs gan atzīst, ka dažiem novadniekiem attieksme pret rīdziniekiem ir nievājoša: "Rīdzinieki atbraukuši, ko gan viņi zina?" Tieši tas ir licis komandai rīkot kopēju pasākumu ar vietējiem iedzīvotājiem, lai kopīgi diskutētu par jauno projektu.

Ervīns vienīgais no četriem komandas biedriem nāk no Ludzas, tāpēc viņš zina stāstīt, ka novads turpina meklēt savu identitāti. Līdz šim Ludza pozicionēta kā vecākā pilsēta Latvijā, taču ar to nav pietiekami. Iespējams, ka jauniešu aktīvā darbība spēs veidot Ludzas novadam jaunu un pārliecinošu tēlu, cer Ervīns. Nonākt pie idejas par ūdens aktivitātēm palīdzējuši tieši novada pārstāvji.

Ludza ir vienīgā pilsēta, kuru apskalo pieci ezeri, skaidro jaunietis, piebilstot, ka tieši "veikborda kultūra varētu iezīmēt novada identitāti". Jautāts, kas notiks ziemā, jaunais uzņēmējs norāda, ka, lai gan laivu noma nebūs aktuāla, tieši rekreatīvie pasākumi kā pirts kultūras, vannošanās kublā varētu būt tas, kas cilvēkus piesaistītu.

Tāpat plānots, ka veikparka prieki nebūs tikai sezonāli. Jaunieši aktīvi strādā pie plāna, kā aktivitātes piemērot ziemai, piemēram, cilvēkus ar slēpēm, slidām vai kamerām varētu vilkt virs ledus. Lai gan ziemā tāda veida atrakcijas neatmaksājas un, kā norāda Ervīns, pat rada papildu riskus, tās var kalpot kā "āķis", lai pievilinātu viesus. "Un kādā brīdī tas varētu kļūt izdevīgi," pārliecināts jaunais uzņēmējs.

Ūdensprieki veikparkā viesiem varētu izmaksāt aptuveni 20 eiro stundā. Jautāts, vai vietējiem iedzīvotājus cena "neatbaidīs", Ervīns norāda, ka novadniekiem varētu būt interesantas tieši apmākušās dienas, kad veikparku praksē ir pieņemts, ka aktivitātes maksā uz pusi lētāk. Tāpat jaunais uzņēmējs pieļauj, ka pašvaldības izglītības iestādes varētu organizēt sporta pulciņus veikparkā, kas aktīvajiem dzīvesveida piekritējiem sanāktu lētāk.

Komandu veido četri RISEBA studenti: Ervīns Gorelovs, Matīss Uškāns, Anete Cīrule un Krišjānis Jēkabsons. Ervīns studē arhitektūru, Matīss un Krišjānis - audiovizuālo mediju mākslu, savukārt Anete apgūst Eiropas biznesa studijas. Taču komanda šādā sastāvā ir "tikai uz papīra", patiesībā tā ir daudz lielāka. Jauniešiem palīdz ne tikai "Radām novadam" pārstāvji, bet arī RISEBA personāls, tieši tāpēc komanda savā nosaukumā izvēlējusies iekļaut augstskolas nosaukumu.

Komanda ir atvērta jauniem dalībniekiem, īpaši pietrūkst rokas, kas varētu palīdzēt ar vizuālo noformējumu – logotipa pieslīpēšana, biļešu un plakātu izveidi u.tml. Tāpat komanda priecātos, ja atsauktos kāds finansists, kas varētu palīdzēt ar dažādu veidu aprēķinu veikšanu.

"Radām novadam" ir augstskolu studentu komandu konkurss, kura ietvaros katra komanda sevis izvēlētā novadā divu gadu laika cenšas radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, radot jaunas darbavietas un piesaistot finansējumu dažādiem biznesa un sociāliem projektiem.

Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.