Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) bilances aktīvu vērtība 2014. gadā bija 752,6 miljardi eiro, kas ir samazinājums par 7,8 miljardiem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ESM darbību 2014. gadā.
Galvenais samazinājuma iemesls saistāms ar Pagaidu investīciju portfeļa termiņa izbeigšanos 2014. gada nogalē.
Aizdevumi un avansi eirozonas dalībvalstīm samazinājās par 500 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja salīdzinoši lielā Spānijas aizdevuma daļas priekšlaicīgā atmaksa un relatīvi mazāks aizdevuma daļas maksājums Kiprai. Gada beigās aizdevumu apmērs bilancē sasniedza 45,4 miljardus eiro.
Lai nodrošinātu finansējumu finansiālās palīdzības programmām, ESM piesaista līdzekļus finanšu tirgos. Informācija par ESM emitētajiem parāda vērtspapīriem liecina, ka 2014. gadā tā saistības samazinājās par 18%, sasniedzot 49,2 miljardus eiro. Samazinājums galvenokārt saistāms ar Pagaidu investīciju portfeļa termiņa izbeigšanos.
2014. gada 30. aprīlī 17 eirozonas dalībvalstis, kas dibināja ESM, pabeidza plānotos maksājumus apmaksātajā kapitālā, veicot piekto un pēdējo maksājumu 15,7 miljardu eiro apmērā. Tādējādi ESM ir sasniedzis savu kapitāla mērķa lielumu - 80 miljardus eiro.
2014. gada 13. martā Latvija kļuva par ESM 18. dalībnieci un veica pirmo maksājumu apmaksātajā kapitālā 44,2 miljonu eiro apmērā. Gada nogalē apmaksātais kapitāls tika investēts ESM aktīvos, proti, naudas un to ekvivalentu, centrālo banku depozītu un parāda vērtspapīru veidā.
2014. gads bija otrais pilnais operāciju gads, kuru ESM noslēdza ar pozitīvu finanšu rezultātu 443,9 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2013. gadu, pārskata gada peļņa pieauga par 190 miljoniem eiro.
ESM procentu ieņēmumi 2014. gadā veidoja 710,1 miljonu eiro, savukārt procentu izdevumi finansēšanas aktivitātēm veidoja 348,7 miljonus eiro.
Aizdevumu procentu ienākumi un investīcijas, kas finansētas no apmaksātā kapitāla, deva ievērojamu ieguldījumu ESM darbības rezultātā. 2014. gadā procentu ienākumi no apmaksātā kapitāla investēšanas veidoja 197,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 81,6 miljoniem eiro 2013. gadā. Turklāt parāda vērtspapīru pārdošanas ienākumi no iemaksātā kapitāla portfeļa resursiem sasniedza 102,9 miljonus eiro, pretstatā 26,1 miljonam eiro 2013. gadā.
Operatīvās izmaksas, kas ietver administratīvos izdevumus un pamatlīdzekļu nolietojumu, palielinājās par 10,3 miljoniem eiro, kas galvenokārt saistāms ar darbinieku skaita pieaugumu. Finanšu ministrija piebilda, ka ESM nodrošina administratīvos pakalpojumus Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam, kā rezultātā 21,3 miljonus eiro operatīvo ieņēmumu veidoja dotā pozīcija.
ESM ir viens no eirozonas ieviestajiem ekonomikas pārvaldības un koordinācijas pastiprināšanas instrumentiem, kas izveidots, lai novērstu trūkumus Ekonomikas un monetārajā savienībā. ESM izveidošanas ieguvums citām valstīm saistāms ar to, ka tiek mazināta atsevišķu valstu radīto fiskālo un finanšu satricinājumu ietekme uz visas eirozonas stabilitāti.
Eiropas finanšu krīžu noregulēšanas mehānisms ESM ir uzskatāms par pēdējās instances aizdevēju valstīm situācijās, kad tās nevar piekļūt finanšu tirgiem par ilgtspējīgām procentu likmēm. Tādējādi ESM uzdevums ir stiprināt investoru uzticību un palīdzēt dalībvalstīm stabilizēt situāciju iekšzemes finanšu tirgos un fiskālajā stāvoklī.
2014. gadā ESM ir turpinājis īstenot Kipras makroekonomikas korekcijas programmu, kā arī tika sākta Spānijas pēcprogrammas uzraudzība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
