Citās Eiropas valstīs revīzija ir obligāta vismaz 10% uzņēmumu, savukārt Latvijā 2017. gadā revidēto uzņēmumu gadu pārskatu skaits bija 6937 jeb 7% no Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto uzņēmumu-nodokļu maksātāju kopskaita (97 000). Pašlaik 90% no zvērināta revidenta darba apjoma ir obligātās, ar likumu noteiktās, gada pārskatu revīzijas un ierobežotās pārbaudes. Jāatzīmē, ka no kopumā revidētajiem uzņēmumiem 89% jeb 6184 uzņēmumiem revīzija bija bez zvērināta revidenta iebildumiem.

Šādu revidēto uzņēmumu īpatsvaru LZRA skaidro ar Latvijas tautsaimniecības apmēriem, un cer, ka mums būs vairāk lielu uzņēmumu. „Ja Latvijā straujāk attīstīsies ražošana, attīstīsies arī citas uzņēmējdarbības jomas, augs arī pieprasījums pēc revidentu pakalpojumiem. Arī turpmāk akcionāriem, ieinteresētām pusēm, kreditoriem, investoriem būs nepieciešams zvērināta revidenta ziņojums, norādījumi uz visiem apstākļiem vai notikumiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību. Vajadzība pēc revidentu sniegtajiem pakalpojumiem tikai pieaugs, un tas notiks, jo palielināsies nepieciešamība saņemt kompetentas un profesionālas zvērināta revidenta konsultācijas un viedokļus,” par profesijas nākotni pārliecināta ir LZRA valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA par tuvākās nākotnes izaicinājumiem min starptautisku standartu iedzīvināšanu, profesionālās darbības kontroli un turpmāku zvērinātu revidentu izglītošanu un tālākizglītību. Tāpat nozarei aktuāls ir paaudžu nomaiņas jautājums (67% zvērinātu revidentu ir vecumā no 46 līdz 70 gadiem), un zvērinātu revidentu palīgi tiek mudināti aktīvāk izvēlēties kļūt par zvērinātiem revidentiem.

Kā tuvākās nākotnes izaicinājumus nozarei Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktores vietniece, Komercsabiedrību revīzijas politikas un uzraudzības nodaļas vadītāja Dace Šodnaka min pašlaik Eiropas ekspertu darba grupās spriesto par neatkarīgu revidentu ziņojuma sagatavošanu, izmantojot ES vienoto elektronisko formātu. Attīstoties digitalizācijai ekonomikā, jau šobrīd atsevišķas revīzijas procedūras ir iespējams automatizēt, veikt elektroniskas datu izlases u.tml. Arī praksē pēdējā laikā parādās nepieciešamība zvērinātiem revidentiem ne tikai pēc finanšu, bet arī pēc datu analīzes un apstrādes prasmēm.

ES Finanšu instrumentu tirgus direktīvas jaunās normas noteic elektroniskās datu apraides prasību attiecībā uz emitentu gada pārskatiem, sākot ar 2020. gadu. Pēc pēdējās ministrijas rīcībā esošās informācijas Eiropas vērstpapīru tirgus institūcijas strādā pie attiecīgā standarta izstrādes. Pagaidām šis ir ekspertu diskusiju jautājums.