Straujuma cer, ka šonakt būs skaidrība par jauno klimata un enerģētikas politiku Eiropai  (16)

Straujuma žurnālistiem pirms sanāksmes izteica atzinību Latvijas pārstāvjiem, kas izdarījuši daudz darba, lai mazinātu bažas par gaidāmo klimata un enerģētikas politiku.

Vaicāta, vai sagaida, ka šodien tiks panākta valstu vienošanās par klimata un enerģētikas paketi 2030.gadam, Straujuma noteica: "Redzēsim, nakts vēl ir priekšā."

Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienības (ES) ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Pašlaik Eiropas Savienība sekmīgi virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, ir nepieciešams integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam.

EK ierosinājusi jaunu ES dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi - 40% samazinājumu 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada kopīgo ES dalībvalstu SEG emisiju apjomu. Šis mērķis ir kopīgs visām dalībvalstīm, un katrai atsevišķi tāds nav noteikts. Kā kopīgais mērķis ir noteikts, ka 2030.gadā atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram kopējā izmantoto energoresursu apjomā ir jābūt ne mazāk kā 27%. Vienlaikus dalībvalstīm ir dotas tiesības pašām noteikt nacionāla līmeņa mērķus, kuru summa nodrošinātu ES līmeņa mērķa īstenošanu.

Politikas dokumentā rosināts noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi ES līmenī. Jau pašlaik ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Ceturtais mērķis ir saistīts ar starpsavienojumiem. Proti, EK plāno, ka dalībvalstīs tiks īstenoti tādi pasākumi, kuri nodrošinās elektrības starpsavienojumu mērķi - 10% no uzstādītās jaudas. Tādējādi ES kopumā varēs palielināt šo mērķi līdz 15% 2030.gadā.

Latvija, paužot savu pozīciju, norādīs, ka saistībā ar emisiju samazinājumu būtu jāņem vērā iekšzemes kopprodukta apmērs uz vienu iedzīvotāju. Latvija arī uzskata, ka, nosakot SEG samazināšanas mērķus dalībvalstu līmenī, jāņem vērā SEG emisiju samazināšanas iespējas un izmaksas dalībvalstu līmenī. Latvijā, piemēram, lielākais izaicinājums ir emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā, jo, palielinot lauksaimniecības zemes izmantošanu, sagaidāms, ka pieaugs arī emisijas.

Komentējot EK ieceri noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi, Latvija norāda, ka tā var atbalstīt tādu juridiski nesaistošu energoefektivitātes mērķi, kas nav augstāks par 25%.