"Mēs esam gatavi akceptēt milzu investīcijas apvienotā uzņēmuma attīstībā. Tieši īpašnieki, nevis menedžments pieņem lēmumus par investīcijām. Vienlaikus, ja dialogs beigsies bez rezultātiem, mūsu vēlme investēt pašsaprotami ievērojami mazināsies. Es varu godīgi atzīt, ka šādā gadījumā mūs daudz vairāk interesēs nevis investīcijas, bet gan peļņas gūšana. Tāda ir kapitālisma loģika," sacīja Andersons.

Viņš arī apgalvoja, ka uzņēmuma apvienošana neapdraudētu valsts drošību.

"Mēs vienmēr respektējam valstu, kurās strādājam, nacionālās intereses, un Latvija šajā ziņā nekādi neatšķiras no citām valstīm. Mēs vienmēr sadarbojamies ar nacionālajiem drošības dienestiem, ar aizsardzības un militārajām struktūrām, un, protams, nekādā gadījumā neuzskatām par iespējamu tādu darījumu noslēgšanu, kas jebkādā veidā varētu apdraudēt šo valstu nacionālo drošību," viņš sacīja.

Vēstīts, ka valdība uzdevusi Privatizācijas aģentūrai līdz 5. oktobrim izstrādāt konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai ar valstij piederošajām SIA LMT un SIA "Lattelecom" kapitāldaļām.

Tāpat ziņots, ka 2015. gada 20. novembrī tika saņemts LMT un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums no "TeliaSonera", taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un "Lattelecom" turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi.

Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, Nīderlandē reģistrētajai kompānijai "Sonera Holding B.V." uzņēmumā LMT pieder 24,5% kapitāla daļu, "Telia Company AB" - 24,5%, SIA "Lattelecom" pieder 23%, VAS "Latvijas Radio un televīzijas centrs" - 23%, bet Privatizācijas aģentūrai - 5%.

Savukārt uzņēmuma "Lattelecom" 51% kapitāla daļu pieder Privatizācijas aģentūrai, bet 49% - Dānijā reģistrētajai kompānijai "Tilts Communications".