Šo līgumu apņēmušās parakstīt 25 ES dalībvalstis, bet tam nepievienosies Čehija un Lielbritānija.

Līguma mērķis ir stiprināt EMS ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks veicināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana, teikts valdībā iesniegtajos dokumentos.

Līgums paredz, ka valsts vispārējās valdības budžetam ir jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais rādītājs ir 0,5 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.

Līgumslēdzējiem arī būs jānodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus.

Ja valsts vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu tirgus cenās būs ievērojami mazāka par 60 % un ja publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas risks ilgtermiņā būs neliels, vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs varēs sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1,0 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.

Līgumā minētās fiskālās disciplīnas prasības valstīm būs jāiestrādā nacionālajās tiesību normās, vēlams konstitucionālā līmenī, vai kā citādi jānodrošina to ievērošana valsts budžeta procesos.

Līgumslēdzējām pusēm arī būs jāievieš korekcijas mehānisms, kas sāk darboties automātiski gadījumos, kad rodas būtiskas novirzes no atsauces vērtības vai no korekcijām, ar kurām paredzēts šai vērtībai tuvināties.

Ja vispārējas valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniegs 60 % no IKP, līgumslēdzējas puses apņemas samazināt tā atšķirību salīdzinājumā ar atskaites vērtību, par vidēji vienu divdesmito daļu gadā. Savukārt līgumslēdzējas puses, kuras atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, apņemas ieviest budžeta un ekonomiskās partnerības programmu, kurā ir sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to pārmērīgā deficīta efektīvu ilgtermiņa korekciju.

Līgums paredz, ka ar mērķi labāk koordinēt valsts parāda vērstpapīru emisijas plānus, līgumu parakstījušām valstīm būs jāiesniedz par tiem "ex-ante" ziņojumus Eiropas Komisijai un Padomei.

Līgumslēdzējas puses, kas pievienojušās vienotajai Eiropas valūtai eiro, papildus apņemas atbalstīt Eiropas Komisijas iesniegtos priekšlikumus vai ieteikumus, ja Eiropas Komisijas konstatē, ka dalībvalsts ir pārkāpusi noteikto deficīta vai parāda robežvērtību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

Līgums paredz arī atbildību par līgumā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Gadījumā, ja Eiropas Komisija konstatē, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus, jebkura no valstīm vēršas Eiropas Savienības Tiesā (EST). Valstis var vērsties viena pret otru EST par šajā līgumā ietverto fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumu arī neatkarīgi no ES Komisijas atzinuma. Ņemot vērā, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka EST nav jurisdikcijas vērtēt valstu budžetus, EST šī līguma ietvaros ir tiesīga vērtēt tikai to, vai fiskālās disciplīnas noteikumi ir iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā un vai tiem ir pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu.

Turklāt valstīm ir pienākums izveidot mehānisms, kura ietvaros, ja gadījumā netiek pildīti fiskālie kritēriji, automātiski tiktu uzsākts process, kura mērķis būtu atgūt atbilstību fiskālajiem kritērijiem.

EST, konstatējot, ka dalībvalsts nav izpildījusi līgumā paredzētos pienākumus, varēs pieņemt spriedumu, kurš paredzēs valstij jaunu pienākumu konkrētā laika posmā novērst neatbilstību Līgumā minētajām saistībām. Ja dalībvalsts neievēro EST spriedumu, citas valstis var vērsties EST atkārtoti.

Konstatējot, ka dalībvalsts nav ievērojusi iepriekšējo spriedumu, EST var piespriest dalībvalstij atbilstošu soda naudu vai kavējuma naudu līdz par 0,1% no IKP. Piespriestā summa eirozonas valstīm ir iemaksājama Eiropas stabilitātes mehānismā, bet ne-eirozonas valstīm – ES budžetā.

Līgums paredz, ka eirozonas dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji vidēji divas reizes gadā tiekas neformālos "Eiro samitos". Tajos piedalās arī Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās Bankas priekšsēdētājs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tiek uzklausīts. Par Samitos notiekošo tiek informētas pārējās ES dalībvalstis, kā arī tās ne-eirozonas valstis, kas Līgumu ratificējušas, var tajos piedalīties, kad tiek apspriesta konkurētspēja, eirozonas vispārējās struktūras izmaiņas un, vismaz reizi gadā, kad tiek apspriesti šī "fiskālās disciplīnas" līguma ieviešanas jautājumi.

Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis. Plānots, ka tas varētu notikt līdz 2013.gada 1.janvārim. Prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajās tiesību normās jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā.
Ne-eirozonas valstīs, tsotarp latvijā, līgums stāsies spēkā tad, kad tās līgumu būs ratificējušas un pievienojušās eirozonai. Ja ne-eirozonas valsts to vēlas, tā var piemērot fiskālās disciplīnas un ekonomikas politikas koordinācijas prasības arī ātrāk.

Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvija atbalsta ciešāku Eiropas Savienības ekonomisko koordināciju un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, jo stabila ekonomiskā un finanšu tirgus vide ir pamats gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies atbalstīt gan Lisabonas līguma grozījumus, kas paredz Eiropas stabilizācijas fonda izveidi, gan dalībvalstu līgumu par fiskālo disciplīnu, taču šiem dokumentiem būs nepieciešama ratifikācija Saeimā ar 2/3 balsu vairākumu, tādēļ valdošajai koalīcijai nepieciešams arī opozīcijas atbalsts.

Iepriekš opozīcijā esošā ZZS paziņoja, ka būtu gatava atbalstīt "tiesiskuma un reformu koalīcijas" iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem. Tomēr valdošās partijas norādīja, ka valdības koalīcijas paplašināšana nav dienas kārtībā, un ZZS no savām prasībām atkāpās. Pirmdien ZZS paziņoja, ka atbalstīs šos dokumentus, pretī saņemot rakstisku premjera apņemšanos aizstāvēt Latvijas pozīciju sarunās par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un Kohēzijas fonda sadalījumu.

Jau vēstīts, ka pašlaik notiek ES dalībvalstu sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam, apspriežot Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta ietvaru. Latvija apņēmusies cīnīties par to, lai nākamajā ES budžeta periodā tiktu izlīdzināti tiešmaksājumi lauksaimniekiem, kas pašlaik Latvijas zemniekiem ir vieni no viszemākajiem, kā arī iebilst EK ierosinājumam par Kohēzijas finansējuma ierobežošana no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).