Foto: AFI

Valdība otrdien vienojās par vairākiem atbalsta pasākumiem zivsaimniekiem, kuri cietuši Krievijas noteiktā embargo dēļ.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua žurnālistiem skaidroja, ka ministrija neprasa kompensācijas, kas tiešā veidā ietekmētu valsts budžetu - atbalsts plānots, pagarinot nodokļu atmaksas termiņu un iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības fonda iesākto projektu īstenošanas termiņu.

Tāpat plānots atbalstīt jaunu ārējo tirgu meklējumus un iespējamo bezdarbnieku pārkvalificēšanos.

Saskaņā ar ZM Zivsaimniecības departamenta direktora Normunda Riekstiņa skaidroto, zivsaimnieki ar ES atbalstu varēs piedalīties izstādēs, lai meklētu jaunus noieta tirgus ārpus Krievijas un NVS valstīm.

"Šogad ir piecas izstādes, kurās nozare plāno piedalīties," viņš teica.

Tāpat plānots pagarināt īstenošanas termiņus esošajiem ES projektiem - ja līdz šim 40 īstenotie zivju apstrādes projekti bija jāpabeidz līdz 31.augustam, tagad termiņš pagarināts līdz 31.novembrim. Atbalsta pasākumi plānoti arī no jaunā fonda līdzekļiem - apstrādes uzņēmumu investīcijām, zvejniecības infrastruktūrai un ārējo tirgu meklējumiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes apliecināja, ka papildu līdzekļi zivsaimniekiem no valsts budžeta netiks piešķirti, bet Zivsaimniecības fonda finansējums tiks pārstrukturizēts.

Latvijas Zivrūpniecības asociācijas vadītājs Didzis Šmits atzinīgi vērtēja valdības ātro reakciju, uzsverot, ka zivsaimnieki neprasa subsīdijas, bet gan to, lai "kādu brīdi neprasa no mums naudu”.

Pagaidām neesot iespējams pateikt, cik daudz zivsaimnieku izmantos atbalsta instrumentus, taču svarīgi, ka tie ir pieejami. "Valsts rāda attieksmi – ka šī nozare ir svarīga," klāstīja Šmits.

Atbalsts plānots tiem zivsaimniekiem, kuru eksports uz Krieviju sasniedz noteiktu īpatsvaru. Saraksts ar konkrētiem uzņēmumiem tiks iesniegts valdībā.

Jau vēstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests jūnija sākumā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis.

Latvijai divu mēnešu laikā jāiesniedz dokumenti par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!