Augusta Deglava ielas izgāztuve līdz šī gada rudenim pārvērtīsies līdz nepazīšanai - teju miljons kubikmetru atkritumu, kas krāti gadu desmitiem, veido otru augstāko Rīgas pauguru, bet no drazām atbrīvotā teritorija pārtaps apzaļumotā atpūtas zonā.

Tiesa gan, vēl piecus gadus jaunais Rīgas "kalns" būs norobežots un nepieejams, jo saskaņā ar projekta noteikumiem šādu laika posmu pēc tā realizācijas ir jāsaglabā sākotnēji radītā vērtība. Šajā laikā atkritumi turpinās "nosēsties".

Diskusijas par to, kā jauno infrastruktūru likt lietā pēc tam, vēl turpinās. Rīgas domes pārstāvji neizslēdz arī izskanējušo versiju par slēpošanas kalna ierīkošanu. Šī iemesla dēļ vietējie iedzīvotāji pauguru jau iesaukuši par "Nila kepku" pēc analoģijas ar slēpotāju iecienīto "Lemberga hūti".

Darbi izgāztuves teritorijā notiek jau kopš pērnā gada beigām, skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe. Līdz projekta beigām taps 20 hektāru platība, kur 13 hektārus aizņems līdz pat 25 metrus augsts kalns, bet vēl piecos hektāros atradīsies labiekārtota teritorija.

No visas izgāztuves atkritumi ir sastumti vienuviet – vēl topošajā kalnā, atbrīvojot apkārt esošo teritoriju. Paralēli šiem darbiem 50 urbumu grupās notiek gruntsūdeņu attīrīšanas darbi.

Kalns tiek noklāts ar māla segumu, virs kura savukārt tiks klāta augsnes kārta, kurā tiks iesēta zāle.

Dumpe atzīst, ka sākotnēji tika paredzēts, ka Deglava ielas "kalns" kļūs par Rīgas augstāko pauguru, tomēr ziemas laikā tā augstums sarucis un tagad skaidrs, ka Dzegužkalns to augstumā pārspēs.

Projekta kopējās izmaksas ir 8,3 miljoni eiro, no kuriem Rīgas dome segs pusi, bet pārējais būs Kohēzijas fonda finansējums. Būvdarbus šajā teritorijā veic SIA "Merks", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants".

Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 tūkstoši iedzīvotāju, informē Rīgas domē.

Deglava ielas izgāztuve tikai izveidota 1956.gadā. Tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības mēri, un sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi tika bērti tieši virs kūdras. Pēc Getliņu izgāztuves izveidošanas 1973.gadā Deglava ielas izgāztuve tika slēgta, tomēr neatļauta atkritumu izbēršana tajā turpinājās līdz pat 1987.gadam. Tajā noglabāti gan pārtikas atlikumi, gan laku un krāsu rūpnīcas pārpalikumi un naftas produkti, informē Rīgas dome.

Izgāztuves platība ir 19,3 hektāri, bet atkritumu slānis tajā līdz sakopšanas darbu sākumam bija no astoņiem līdz pat 14 metriem. Laika gaitā teritorija apauga ar zāli, krūmiem un kokiem.

Dome informē, ka līdz šim teritorijā izzāģēti koki un krūmi, norakti un pārvietoti vairāk nekā 900 000 kubikmetru atkritumu, kā arī sākta gruntsūdeņu atsūknēšanas un attīrīšanas sistēmas ierīkošana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!