Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstījusi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, regulējums paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.
Šim likumprojektam uz otro lasījumi iesniegti vairāk nekā 40 priekšlikumi, kurus Saeimas Budžeta komisija pirmdien izskatīja. Lielu daļu priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, aicinot veikt redakcionālus precizējumus likumprojektā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) pieļāva, ka tā kā tas ir jauns likums, tad ļoti iespējams tam jau tuvākajā nākotnē būs nepieciešami pilnveidojumi, taču no sākuma tas "jāiedarbina".
Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas. Viena persona varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā. Jaunais likums attieksies uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.
Regulējums noteic, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās vismaz 50 fiziskas personas. Pret to komisijas sēdē iebilda Starptautiskā teātra institūta Latvijas centra prezidente Brigita Siliņa.
Kā organizācijas mērķi paredzēts noteikt – veicināt konkrēto radošo jomu attīstību, sniegt atbalstu Latvijas garīgās un materiālās kultūras nostiprināšanai, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un šajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.
Šādas organizācijas varēs iegūt profesionālās radošās organizācijas statusu. To administrēs Kultūras ministrija (KM). Tā profesionālajai radošajai organizācijai varēs deleģēt likumā noteiktus ar valsts kultūrpolitiku saistītus uzdevumus. Organizācijas varēs veidot naudas fondus un izmaksāt saviem biedriem noteiktus pabalstus un stipendijas.
Par radošo personu likumā paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus likumā noteiktās radošajās jomās.
Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz trīs gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Par likumprojektu Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
Vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien sāk skatīt Saeimas deputātu un ministriju priekšlikumus 2018. gada budžetam pirms izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Budžeta komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 300 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas parlamenta frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
