Viņa stāstīja, ka pirms kāda laika medijos izskanējusi nepatiesa informācija par to, ka eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai izmaksājis 555 miljonus eiro. Kā zināms, ESF iesaistījusies arī Latvija, kas šomēnes veikusi otro iemaksu ESF 44 240 000 eiro apmērā.
"Grieķijai palīdzību sniedza agrāk dibinātais fonds - Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisms (EFSM) -, kuram Latvija nav pievienojusies," uzsvēra Kļaviņa.
Tāpat viņa atzina, ka sarunas par to, vai Grieķijas atbalstam tiks veidota jauna programma, tiks lemts pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas par esošās programmas nosacījumu izpildi, kas finansēta no EFSF. "Institūcijas vērtēs, kā Grieķijai būs veicies ar esošās programmas uzņemto saistību izpildi, kas, šķiet, visai bēdīgas," teica FM pārstāve.
Kļaviņa uzsvēra, ka, ja Grieķija nepildīs tos nosacījumus, kas ietverti esošajā programmā, diez vai Latvijas valdība akceptēs priekšlikumu veikt maksājumus Grieķijai no jaunā fonda - ESM.
"Visu noteiks tas, kā Grieķijai būs veicies ar nosacījumu izpildi. Līdzīgi kā tas bija Latvijas gadījumā - vispirms tika izvērtēts, kā pildām nosacījumus, bet pēc tam tiek pieņemts lēmums par to, vai turpināt piešķirt naudu. Katrā ziņā Grieķijai vēl jāparāda ļoti liels progress, lai dalībvalstis varētu akceptēt jaunu programmu," atzina Kļaviņa.
Jau vēstīts, ka eirozonas dalībvalstu finanšu ministri februāra beigās apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu par četriem mēnešiem.
Grieķija vēlas, lai atlikušie septiņi miljardi eiro no glābšanas programmas tiktu izmaksāti nekavējoties, lai nodrošinātu valsts maksātspēju, taču Brisele vēlas iegūt papildu pierādījumus par valsts apņemšanos īstenot nepieciešamās reformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
