Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Deputāte min trīs mērķus - izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa optimizācijas iespējas, nodrošināt lielākas sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem, kā arī radīt alternatīvu modeli ar samazinātu darbaspēka nodokļa slogu mazajiem ražotājiem.
Deputāte uzskata, ka ir jāizskauž iespēja ar esošās 9% mikronodokļa likmes palīdzību samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus no reāli gūtās peļņas uzņēmumos, kas darbojas parastā nodokļu režīmā.
Šobrīd peļņu ir lētāk izņemt caur mikrouzņēmumu, no kura peļņas apmērā tiek paņemts fiktīvs pakalpojums no mikronodokļa maksātāja, norāda Siliņa. Viņa atgādina, ka mikronodokļa mērķis bija izvilkt cilvēkus no pelēkā sektora un veicināt to iesaistīšanos biznesā, nevis nodokļu optimizācijas shēmās.
"Lai izskaustu mikronodokļa pakalpojumu izmantošanu kā oficiālu lētāku peļņas izņemšanas veidu no parastā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem, mikronodokļa likme ir jāsabalansē ar esošo peļņas nodokļa likmi (15%) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par dividendēm (10%)," savu pozīciju laikrakstam pamato Siliņa.
Pēc Saeimas deputātes domām, likmes palielināšana būtu jāsāk jau no 2013.gada, kad tai vajadzētu būt 11% no neto apgrozījuma, 2014. gadā jau 13%, bet 15% – jau no 2015. gada. Lai arī pastāv draudi, ka uzņēmēji nevēlēsies maksāt vairāk – lielāku nodokļu slogu – un centīsies atrast iespējas, kā apiet šo nodokļa pieaugumu, Siliņa uzskata, ka šādā situācijā darbs ir Valsts ieņēmumu dienestam.
Laikraksts atgādina, ka šā gada augusta sākumā Latvijā bija 22 603 reģistrētu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
