Valdošā koalīcija vienojusies, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 430 eiro. Taču vēl jāpanāk vienošanās ar sociālajiem partneriem, vai algas palielināšana notiks pakāpeniski, piemēram, divu gadu laikā, vai uzreiz.
Tāpat koalīcija atbalstu guva iecere ienākumiem no 55 001 eiro gadā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 31,4% apmērā.
Plānots, ka ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti Saeimas komisijām tiks nodoti 13. jūlijā, 17. jūlijā būs to pirmais lasījums, savukārt 21. jūlijā – likumprojekti tiks pieņemti galīgajā lasījumā.
Vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vienojās par diferencēta IIN ieviešanu.
Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%. Pagājušajā nedēļā gan vēl netika panākta vienošanās par IIN likmi lielo algu saņēmējiem.
Pirms tam valdošajā koalīcijā atbalstu guva iecere ienākumiem no 55 001 eiro gadā piemērot IIN 31% apmērā.
Tāpat sociālie partneri atbalstīja iepriekš koalīcijā pieņemto lēmumu rast papildu finansējumu veselības aprūpei, palielinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, tostarp gan darba devēju, gan arī darbinieku iemaksas palielinot par pusprocentpunktu.
Sociālie partneri arī atbalstīja lēmumu par minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem ievērojamu paaugstināšanu.
Tāpat valdošā koalīcija un sociālie partneri vienojušies par 0% reinvestētās peļņas nodokļa ieviešanu.
Nodokļu reformas fiskālā ietekme nākamgad veidos 201,9 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.
Plānots, ka Ministru kabinets par šiem jautājumiem lems 4. jūlija un 11. jūlija sēdēs.
"Delfi" jau ziņoja, ka maija sākumā valdībā atbalstītās valsts nodokļu pamatnostādnes 2018.- 2021. gadam paredzēja palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Tā kā šīs izmaiņas samazina kopējos nodokļu ieņēmumus valstī, pamatnostādnēs ir ietverti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu nodokļu sloga pārvirzi uz patēriņu un kapitālu. Piemēram, dokuments paredzēja par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem, kā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli, tostarp benzīnam, dīzeļdegvielai un cigaretēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
