Pārpalikums valsts kopbudžetā šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 34,5 miljonus eiro, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 28% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija.
Ieņēmumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar martā saņemtajiem līdzekļiem no ārvalstu finanšu palīdzības, skaidro FM.
Tāpat ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī pieauguši līdz ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem. "Lielākais pieaugums vērojams tādiem izdevumiem, kā sociālajiem pabalstiem, precēm un pakalpojumiem aizsardzības un satiksmes jomā, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem," min FM.
Kopbudžeta ieņēmumi 2015.gada pirmajos trīs mēnešos bija 2,197 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,163 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2014.gada sākumu, ieņēmumi pieauguši par 9,5%, savukārt izdevumi - par 9,3%.
Lielākais ieņēmumu pieaugums 30,5% apmērā konstatēts saņemtajos ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, ko FM skaidro ar martā saņemtajiem ES fondu līdzekļiem par realizētajiem projektiem 2007. - 2013. gada plānošanas periodā.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī bija 1,662 miljardu eiro apmērā, kas ir 99,7% no plānotā. "Plāna 100% neizpilde skaidrojama ar zemākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļa ieņēmumiem, kā tas plānots," atzīst ministrija.
Salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni, nodokļu ieņēmumi gan pieauga par 92,1 miljoniem eiro jeb par 5,9%. Lielākais pieaugums vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 16,8 miljoniem eiro jeb 5,4%.
Kopbudžeta izdevumi visvairāk pieauga sociālo pabalstu jomā - par 77 miljoniem eiro jeb par 13,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu.
Izdevumi pensijām gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 43,7 miljoniem eiro jeb par 11%, bet pārējie izdevumi sociālo pabalstu jomā - par 31,3 miljoniem eiro jeb par 19,9%. Pēc FM teiktā, tas skaidrojams ar lielākiem budžeta izdevumiem martā, jo saistībā ar Lieldienu brīvdienām pensijas tika izmaksātas savlaicīgi. Pārējo sociālo pabalstu pieaugums skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu atcelšanu, kā arī ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšanu par otro un trešo bērnu.
FM uzsver, ka kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu pieauguma temps pirmajā ceturksnī izlīdzinājies. "Ja iepriekšējos gados pirmajā ceturksnī ieņēmumi auga straujāk nekā izdevumi, tad šī gada pirmajā ceturksnī straujāks ieņēmumu pieaugums nav novērojams," norāda ministrijā.
Minimālās darba algas paaugstināšana no 320 eiro līdz 360 eiro šā gada sākumā ietekmēja budžeta izdevumu pieaugumu. Tas ietekmēja gan atalgojumu, gan subsīdijas un dotācijas Veselības ministrijā, jo bija jānodrošina attiecīga ārstniecības personu darba samaksa. Izdevumi atalgojumam kopumā pieauga par 31,5 miljoniem eiro jeb 10,5%.
Savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām pieauga par 25,5 miljoniem eiro jeb 6,5%, kas galvenokārt skaidrojams ar lielāku ieguldījumu ES fondu projektu satiksmes infrastruktūras uzlabošanas, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju jomās.
Izdevumi par 23,9 miljoniem eiro jeb 9,5% pieauga arī preču un pakalpojumu jomās. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai.
Savukārt kapitālie izdevumi pieauga par 20,1 miljoniem eiro jeb 18,6% - lielākais izdevumu pieaugums radies, realizējot ES fondu projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā.
Jau vēstīts, ka budžeta deficīts 2015. gadā tiek prognozēts 362,1 miljona eiro jeb 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
