Valsts maka 'turētāji' neatbalsta nodokļu atvieglojumus zemniekiem  (26)

Zemkopības ministrija bija rosinājusi arī turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt ienākumus, kas lauksaimniekiem tiek izmaksāti subsīdijās.

Tāpat tika rosināts arī turpmāk neaplikt ar akcīzes nodokli dabasgāzi, kas tiek izmantota lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, bet pārtikas ražošanas uzņēmumiem noteikt minimālu akcīzes nodokli par dabasgāzi - 3, 95 latus par 1000 kubikmetriem.

Vēl Zemkopības ministrija ierosināja no nākamā gada atkarībā no lauksaimnieciskās darbības veida diferencēt tā dēvētās bezakcīzes degvielas apjomu par vienu hektāru, paredzot lielāku degvielas daudzumu, piemēram, piena lopkopības nozarē strādājošajiem zemniekiem, bet mazāku - graudkopjiem.

Biedrības "Latvijas dārznieks" pārstāvis Jānis Bērziņš uzsvēra, ka patlaban ar dabasgāzi apkurināmo siltumnīcu platība ir aptuveni 30 hektāri, tādēļ, apliekot to apkurināšanā izmantoto gāzi ar nodokli, valsts budžets iegūtu vien aptuveni 200 tūkstošus latu.

Tajā pašā laikā siltumnīcās tiek nodarbināti aptuveni 400 cilvēki, par kuriem darbaspēka nodokļos ik gadu tiek nomaksātas daudz lielākas summas. Līdz ar nodokļa atbrīvojuma atcelšanu atsevišķi siltumnīcu īpašnieki var bankrotēt un šiem darbiniekiem, kuri bieži vien ir mazkvalificēti, visticamāk, būs lielas grūtības ar jauna daba atrašanu Latvijā, brīdināja Bērziņš. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure uzsver, ka gadījumā, ja pārtikas ražotājiem tiks piemērota nevis minimālā  akcīzes nodokļa likme, bet  gan trīskārt lielāks nodoklis, kādu piedāvā Finanšu ministrija, pārtikas cenu kāpums kļūs neizbēgams. Tā, piemēram, Latvijā ražotā siera cena varētu pat pārsniegt 7 latus kilogramā, viņa teica.