Vēstīts, ka 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2%.
"Šobrīd visi vēji pūš Latvijas ekonomikas burās. Tuvāko divu gadu ārējās vides, jo īpaši eirozonas perspektīvas iezīmējas ļoti labvēlīgos toņos. Eirozonas ekonomiskā pārliecība ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Tas nozīmē, ka varam sagaidīt turpmāku eksporta attīstību, kas ļaus uzturēt vitalitāti apstrādes rūpniecībā," stāsta "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
"ES fondi būs nozīmīgs būvniecības dzinējspēks, kā arī investīciju katalizators. Tas viss turpinās uzturēt labvēlīgu augsni patēriņa pieaugumam. Tas, cik veiksmīgi un strauji augs ekonomika, būs atkarīgs no spējām mazināt ierobežojošo faktoru, piemēram, darbinieku, būvniecības jaudu, ietekmi. Šogad ekonomika pieaugs par 4.1%, nākamgad par 3.7%, bet 2019. gadā par 3.2%," prognozē Gašpuitis.
Līdzīgās pārdomas pauž bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš: "Pēc vājas izaugsmes iepriekšējos gados, Latvijas ekonomika ir pārliecinoši atgriezusies izaugsmes cikla pozitīvajā fāzē un arī otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar pērno gadu ekonomikas izaugsmes temps šī gada pirmajā pusē ir gandrīz dubultojies, ko veicinājusi vairāku pozitīvu faktoru sakritība, ekonomikā vienlaikus ienākot ES fondu līdzekļiem un kopš pērnā gada rudens jūtami uzlabojoties ārējai ekonomiskajai videi."
"No šiem faktoriem vislielākie ieguvēji ir būvnieki un ražotāji, un tieši šīs nozares otrajā ceturksnī devušas arī vienlielāko ieguldījumu kopējā ekonomika izaugsmē. Salīdzinājumā ar pērno gadu būvniecības apjomi otrajā ceturksnī auguši par 15,9%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide palielinājusies par 7,1%. Straujāk nekā ekonomika kopumā augšas arī izmitināšanas un ēdināšanas (+7,1%), kā arī informācija pakalpojumu (+5,4%) nozares, savukārt izaugsmi uz leju otrajā ceturksnī pavilka finanšu (-8,6%) un nekustamo īpašumu nozares (-0,2%). Kritums finanšu nozarē saistīts ar nozarē notiekošajām pārmaiņām un nerezidentu depozītu kritumu Latvijas bankās," stāsta Āboliņš.
Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka attiecībā uz iekšzemes kopprodukta apjomu vēl nedaudz atpaliekam no pirmskrīzes augstākā punkta, bet šī gada laikā to, visticamāk, sasniegsim.
"Pašlaik par vispārēju ekonomikas pārkaršanu gan runāt nav pamata. Vēl neredzam būtisku aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un kreditēšanu. Tomēr negatīvu demogrāfisko tendenču un emigrācijas rezultātā karsējas darba tirgus, kas rada bažas. Tuvākos pāris gadus ekonomika augs par aptuveni 4%, bet līdz ar pasaules biznesa cikla nobriešanu izaugsmes temps palēnināsies 2019. gadā," viņa prognozē.
Piesardzīgāks savos spriedumos ir "DNB Banka" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Precizētais IKP pieaugums 2.ceturksnī ir izrādījies par 0, 1 procentpunktu mazāks nekā sākotnējā vērtējumā jeb 4, 0%. Tas ir krietni mazāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs bija 5,7%. Taču sezonāli izlīdzinātais pieaugums gada griezumā abās valstīs bijis krietni līdzīgāks, attiecīgi 4, 8% un 5,2%. Acīmredzot valstisko svētku atzīmēšana maijā un vasaras saulgriežu prieki IKP pieauguma izteiksmē mums ir maksājuši ļoti dārgi," uzskata Strautiņš.
"Taču nav šaubu, ka ekonomikas augšupejas cikls turpinās un tuvākajā nākotnē virzība augšup paātrināsies. Ņemot vērā visu jaunāko pieejamo informāciju, sagaidāms, ka IKP pieaugums šogad būs ap 4.5%. Tā kā pērnā gada 3.ceturksnis ir ļoti "izdevīga" bāze, 3.ceturksnī gada pieaugums visdrīzāk pārsniegs 5%. Iespējams, ka gada izskaņā un nākamā gada sākumā būs neliels atslābums, bet nākamā gada gaitā tempu atkal var palielināt gan kreditēšanas cikla "iešūpošanās", gan valsts svētku atzīmēšana, gan mazas dāvaniņas tautai pirms Saeimas vēlēšanām, gan virzība pretim ES fondu apguves cikla kulminācijai. Ir ļoti maz ticams, ka nekas no iepriekšējā teikumā uzskaitītā nenotiks," skaidro Strautiņš.
Viņš norāda, ka, lai arī IKP pieauguma skaitļi ir uzlabojušies, daudzējādā ziņā šis gads ir iepriekšējā turpinājums.
"Eksporta nozares attīstās labi, bet no tām krasu paātrinājumu tuvākajā laikā nevar gaidīt, ievērojot jaudu noslodzi rūpniecībā un neizklīstošos mākoņus pie tranzīta nozares apvāršņa. Savukārt iekšzemes pieprasījuma nozarēs vēl ir lielas rezerves. Mazumtirdzniecības kāpums ir ļoti mērens salīdzinājumā ar ienākumu pieaugumu. Dzīvojamo māju būvniecības apjoms 2.ceturksnī gada laikā ir krities par 15%, tas nevar turpināties, ņemot vērā gan hipotekārās kreditēšanas pieaugumu, gan regulāros attīstītāju paziņojumus par arvien lielākiem daudzdzīvokļu māju projektiem. Latvijas centrālajā daļā labu mājokļu trūkst, ienākumi pieaug, kopējais mājsaimniecību parāds ir ļoti mazs, bet šeit bāzētās eksporta nozares attīstās labi," vērtē ekonomists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
